Pērn Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) prognozēja, ka līdz gadsimta vidum pasaules iedzīvotāju skaits varētu sasniegt 9,7 miljardus, bet gadsimta otrajā pusē pieaugums kļūtu lēnāks, taču aizvien neapstātos. 2100. gadā tādējādi pasauli apdzīvotu jau 10,4 miljardi cilvēku. Šīs prognozes ir piezemētākas nekā savulaik izskanējušie 11 miljardi līdz gadsimta beigām. Pirmās šādas projekcijas tapa 70. gadu sākumā, kad toreiz nesen izveidotais Romas klubs pasūtīja izpēti, kuras rezultāts bija ziņojums "Limits to Growth". Ar datoru tika modelēts gan pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, gan izklāstīti riski, ja cilvēku skaits pārsniegtu noteiktu robežu. Toreiz tika brīdināts par tā dēvēto demogrāfisko "bumbu" – ja šis demogrāfiskais sprādziens tiešām notiktu, sekas būtu globāls pārtikas trūkums ar visām no tā izrietošajām sekām – konfliktiem, nemieriem, humāno krīzi. Sabiedrības apziņā šo scenāriju nostiprināja 1968. gadā iznākusī grāmata ar tieši tādu nosaukumu – "The Population Bomb".
Un tik tiešām – 20. gadsimtā pasaules iedzīvotāju skaits pieauga straujāk nekā jebkad vēsturē. To nespēja apturēt pat divi pasaules kari un grandiozas epidēmijas, piemēram, spāņu gripa, kas pēc Pirmā pasaules kara prasīja miljoniem dzīvību. Loģiski, ka visstraujākais uzrāviens sekoja pēckara periodā. Ja 1960. gadā pasaulē bija trīs miljardi iedzīvotāju, tad vien 14 gadus vēlāk tie bija jau četri. Piecu miljardu atzīmi pasaules populācija sasniedza 1987. gadā, bet 1999. gadā uz planētas bija seši miljardi cilvēku. 2011. gadā skaits pārsniedza septiņus miljardus, bet 2022. gada nogalē pirmo reizi vēsturē sasniegta astoņu miljardu robeža. Tātad, kopš 1960. gada ik pēc 11-14 gadiem klāt nācis viens miljards. Mums nav grūti iztēloties, ka šī tendence varētu turpināties un 10 miljardi sasniegti samērā drīz.
Un tomēr – atjauninātās prognozes, kuras pēc Romas kluba pasūtījuma veica "Earth4All" zinātnieki, ieskicē alternatīvu scenāriju. Gadsimta vidū cilvēku skaits varētu pieaugt līdz 8,8 miljardiem, bet tad strauji sarukt. 2100. gadā planētu apdzīvotu jau vien seši miljardi cilvēku – tikpat, cik 1999. gadā. Taču, lai tas notiktu, jāpiepildās vairākiem priekšnosacījumiem. "Earth4All" grupa norāda, ka viņu prognozē izmantotais modelis ir nedaudz sarežģītāks un ņem vērā vairāk faktoru nekā tie modeļi, kas prognozē strauju populācijas pieaugumu līdz pat gadsimta beigām. Tostarp kā svarīgi faktori izceltas vienlīdzīgas iespējas uz izglītību, veselības aprūpi (tostarp iespēja izmantot dažādas kontracepcijas metodes) un līdzvērtīgas iespējas piedalīties ekonomiskajā dzīvē arī sievietēm, ne tikai vīriešiem – joma, kas daļā attīstības valstu klibo.
"Uz dzimstību liela ietekme ir straujai ekonomiskajai attīstībai valstīs ar zemu ienākumu līmeni," norāda pētījuma vadošais autors Pērs Espens Stokness. "Kolīdz šajās valstīs meitenēm ir pieejama labāka izglītība un sievietēm – labāka veselības aprūpe un arī ekonomiskie apstākļi, dzimstības līmenis krīt."
Modelēti vairāki scenāriji. Ja turpinām dzīvi kā līdz šim, proti, ar jaunām politikas iniciatīvām netiek veicināta vienlīdzība izglītības, ekonomiskajā, veselības aprūpes jomā, tad līdz gadsimta vidum pasaulē varētu būt deviņi miljardi cilvēku. Pēc šī "pīķa" sekotu kritums līdz 7,3 miljardiem 2100. gadā.
Savukārt scenārijā, kuru pētnieki dēvē par vēlamāko variantu, līdz 2040. gadam globālā populācija pieaugtu līdz 8,5 miljardiem, bet 2100. gadā tā būtu sarukusi par gandrīz trešdaļu – līdz sešiem miljardiem. Lai tas notiktu, valdībām pasaulē būtu jāceļ nodokļi turīgākajai sabiedrības daļai un ieņēmumi jāinvestē sociālajos pakalpojumos un izglītības sistēmā. Tas viss ar mērķi, lai planētu "nepārslogotu" ar nekontrolējamu populācijas pieaugumu.
"Līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas sarukušas par 90%, ja salīdzina ar 2020. gadu, un turpina sarukt. Atlikušās emisijas tiek mazinātas ar oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām. Sasilšana tiek iegrožota zem diviem grādiem pēc Celsija, daba pakāpeniski atgūstas un daudzās vietās atkal uzplaukst," ekoloģiski pozitīvu ainu ieskicē ziņojums.
Tomēr šādam scenārijam ar cilvēku skaita sarukumu būtu arī negatīvas sekas – un tas jau šobrīd redzams attīstītajās valstīs. Proti, sabiedrība turpinātu novecoties, būtu arvien mazāka proporcija cilvēku darbspējīgā vecumā, bet uz ekonomiski aktīvajiem – lielāks slogs, lai spētu nodrošināt pensijas, veselības aprūpi un citus sociālus labumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
