Pērn Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) prognozēja, ka līdz gadsimta vidum pasaules iedzīvotāju skaits varētu sasniegt 9,7 miljardus, bet gadsimta otrajā pusē pieaugums kļūtu lēnāks, taču aizvien neapstātos. 2100. gadā tādējādi pasauli apdzīvotu jau 10,4 miljardi cilvēku. Šīs prognozes ir piezemētākas nekā savulaik izskanējušie 11 miljardi līdz gadsimta beigām. Pirmās šādas projekcijas tapa 70. gadu sākumā, kad toreiz nesen izveidotais Romas klubs pasūtīja izpēti, kuras rezultāts bija ziņojums "Limits to Growth". Ar datoru tika modelēts gan pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, gan izklāstīti riski, ja cilvēku skaits pārsniegtu noteiktu robežu. Toreiz tika brīdināts par tā dēvēto demogrāfisko "bumbu" – ja šis demogrāfiskais sprādziens tiešām notiktu, sekas būtu globāls pārtikas trūkums ar visām no tā izrietošajām sekām – konfliktiem, nemieriem, humāno krīzi. Sabiedrības apziņā šo scenāriju nostiprināja 1968. gadā iznākusī grāmata ar tieši tādu nosaukumu – "The Population Bomb".
Un tik tiešām – 20. gadsimtā pasaules iedzīvotāju skaits pieauga straujāk nekā jebkad vēsturē. To nespēja apturēt pat divi pasaules kari un grandiozas epidēmijas, piemēram, spāņu gripa, kas pēc Pirmā pasaules kara prasīja miljoniem dzīvību. Loģiski, ka visstraujākais uzrāviens sekoja pēckara periodā. Ja 1960. gadā pasaulē bija trīs miljardi iedzīvotāju, tad vien 14 gadus vēlāk tie bija jau četri. Piecu miljardu atzīmi pasaules populācija sasniedza 1987. gadā, bet 1999. gadā uz planētas bija seši miljardi cilvēku. 2011. gadā skaits pārsniedza septiņus miljardus, bet 2022. gada nogalē pirmo reizi vēsturē sasniegta astoņu miljardu robeža. Tātad, kopš 1960. gada ik pēc 11-14 gadiem klāt nācis viens miljards. Mums nav grūti iztēloties, ka šī tendence varētu turpināties un 10 miljardi sasniegti samērā drīz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
