Vien aptuveni ceturtā daļa Zemes okeānu gultnes ir precīzi kartēta. Tas, kas notiek kilometriem dziļi zem ūdens, aizvien ir noslēpumains un izzināms. Tehnoloģijas nāk palīgā, un tās nu ļāvušas pētniekiem kartēt vēl gandrīz 20 tūkstošus iepriekš nezināmu vulkānu okeāna dzīlēs, vēsta "Science Alert".
Viens no šī darba autoriem jau 2011. gadā bija uzgājis un iegrāmatojis 24643 zemūdens vulkānus. Nu tiem pievienojušies vēl 19325 jauni – tātad kopumā ar šo metodi atrasti 43454 zemūdens kalni. Kā tas notiek? Varētu šķist, ka visu šo lērumu pētnieki atraduši ar sonāru – hidroakustisku iekārtu zemūdens objektu atrašanās vietas noteikšanai. Tomēr nē. Te izmantoti satelītu dati, konkrēti runa ir par Eiropas Kosmosa aģentūras "CryoSat-2" un Indijas-Francijas satelītu SARAL.
Kā gan satelīti var redzēt to, kas notiek kilometriem dziļi zem ūdens? Zemūdens kalni var būt patiesi milzīgi. Daļa no vulkānisma rezultātā "izaugušajiem" kalniem var būt no trim līdz pat desmit kilometriem augsti. Piemēram, pasaulē lielākais aktīvais vulkāns Maunaloa virs jūras līmeņa stiepjas nedaudz vairāk kā četru kilometru augstumā, taču lielākā tā daļa atrodas zem ūdens.
Ļoti precīzi satelītu dati ļauj fiksēt gandrīz vai mikroskopiskās izmaiņas ūdens līmenī virs šiem kalniem, kas rodas gravitācijas efektu ietekmē. Jo lielāks zemūdens vulkāns, jo vieglāk to pamanīt ar šo netiešo novērojumu metodi.
Uzlabota metodoloģija un jaunākas tehnoloģijas ļauj šādi atklāt arvien mazākus zemūdens kalnus. Mazākais no jaunajā uzskaitē iekļautajiem ir vien nedaudz augstāks par Gaiziņu. Tomēr vairums no gultnes paceļas 700 metru augstumā un sasniedz ap 2,5 kilometrus.
Turpinot šādu okeāna gultnes kartēšanu, pētnieki cer papildināt izpratni ne tikai par vulkāniskiem procesiem, bet arī par plātņu tektoniku un šo ģeoloģisko veidojumu ietekmi uz zemūdens ekosistēmām.
Pētījums lasāms izdevumā "Earth and Space Science".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
