Iespējams, vēl viena suga drīz pievienosies tiem 99 procentiem dzīvo būtņu, kas reiz minušas šo zemi vai peldējušas plašajos okeānos, bet jau sen izmirušas. Jandzi upē mītošie Rafetus swinhoei – vislielākie saldūdens bruņurupuči pasaulē –, šķiet, ir nolemti galam pēc tam, kad mirusi vienīgā mums zināmā šīs sugas mātīte. Nu dzīvi palikuši tikai divi tēviņi.
R. swinhoei jeb Jandzi milzu mīkstbruņurupucis savulaik bija plaši izplatīta Ķīnā un Vjetnamā, un mita Jandzi upē un tuvējos ezeros. Šo sugu rietumos zinātniski pirmo reizi raksturoja 1873. gadā. Britu muzeja zoologs un bruņurupuču pētnieks Džons Edvards Grejs atsūtīto īpatni raksturoja kā "visskaistāko mīkstbruņurupuču sugu, kādu nācies redzēt". Mīksbruņurupučiem kaula bruņas ir daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda. R. swinhoei ir pasaulē lielākie šīs kārtas pārstāvji un var sasniegt metru garumu un svērt vairāk nekā 100 kilogramus. Cilvēki tos medīja gaļas dēļ, kā arī saimnieciskā darbība izpostīja to dzīvotnes. Tādēļ pēdējos desmit gados bija atlikuši (cik nu mums zināms) vien daži šīs sugas īpatņi.
Jaunākais atradums bija bruņurupuču mātīte, ko 2020. gada oktobrī atklāja Dongmo ezerā Vjetnamā. Uz viņu arī tika liktas cerības kā uz sugas glābēju. Šajā pašā ezerā mita arī viens tēviņš, un dabas aizstāvji pat ierīkoja speciāli olu dēšanai piemērotu pludmali. Arī mātītes izpēte liecināja, ka viņa ir reproduktīvi nobriedusi. "Tā bija liela mātīte ar lielu reproduktīvo potenciālu. Tā varēja dēt pat simts vai vairāk olas gadā," izdevumam "Time" klāstīja "Asian Turtle Program for Indo-Myanmar Conservation" direktors Tims Makkormaks. Taču abi bruņurupuči tā arī netika līdz pēcnācēju radīšanai. Mirusī bruņurupuču mātīte atrasta izskalota 21. aprīlī, taču mirusi, visticamāk, vairākas dienas iepriekš.
"Tas ir liels trieciens," nožēlu pauž Makkormaks. Sākotnēji bija cerība, ka mirušais bruņurupucis varētu būt cits īpatnis, kas mitis ezerā, bet nebija pētniekiem zināms un piefiksēts, tomēr drīz vien cerības izplēnēja. "Tas ir tas pats īpatnis, ko monitorējām visus pēdējos gadus," zināja teikt eksperts. Nāves cēlonis pagaidām nav zināms.
Nu palikuši tikai divi zināmi īpatņi – viens tēviņš Dongmo ezerā un vēl viens Sudžou zooloģiskajā dārzā Ķīnā. Šajā pašā zoodārzā 2019. gadā notika neveiksmīgs mēģinājums mākslīgi apaugļot tur tobrīd mītošo mātīti. Diemžēl mātīte gāja bojā. Jau tobrīd šķita, ka sugai līdz ar to pienācis gals, iekams gadu vēlāk netika atklāta mātīte, kas mita Dongmo ezerā.
Var cerēt, ka arī šoreiz viss vēl nav zaudēts un kaut kur Jandzi upes apkārtnē esošajos ezeros tiks pamanīti jauni šīs sugas bruņurupuči, taču pašlaik suga balansē uz izmiršanas robežas, lai neteiktu, ka faktiski jau ir nolemta iznīcībai.
Diemžēl tas nebūs nekas jauns – pēdējos gadsimtos bioloģiskā daudzveidība sarūk daudz straujāk par normālo fona tempu. 2015. gadā izdevumā "Science" publicēts darbs skaidro, ka pat ar piezemētām aplēsēm mugurkaulnieku sugu zudums pēdējā gadsimta laikā ir desmitiem reižu straujāks nekā periodos starp mums zināmajām masveida izmiršanām. Fosiliju izpēte liecina, ka tādas bijušas piecas, un nu ne viens vien pētnieks uzskata, ka šobrīd piedzīvojam sesto masveida izmiršanu vēsturē. Nesen gan sāktas debates par to, vai sestā masveida izmiršana jau nav bijusi – par to vairāk var lasīt, klikšķinot šeit. Tās, protams, nenotiek tik kataklizmiski un spēji, kā šis termins varētu mudināt domāt. Arī iepriekšējās masveida izmiršanas notika daudzu gadsimtu un gadu tūkstošu garumā.
Sestā masveida izmiršana – kuru dzīvnieku sugu pēc 30 gadiem vairs nebūs?
Zināms, ka mūsu planētas vēsturē bijušas piecas lielas masveida izmiršanas. Daļa zinātnieku uzskata, ka šobrīd esam sestās masu izmiršanas priekšvakarā vai arī pat domā – tā jau notiek, un ap 40 procenti mūsdienās dzīvojošo sugu varētu izmirt jau līdz 2050. gadam. Cik reālistiski ir šie scenāriji un kuras tad var būt riskam pakļautās sugas – to nav nemaz tik viegli noteikt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
