Ierasts, ka par klimata krīzi pamatotu trauksmi ceļ zinātnieki, aktīvisti un visi tie, kam rūp nākošo paaudžu labklājība. Retāk dzirdēts, ka sasilšana satrauktu struktūras, kuru primārais uzdevums ir savu pilsoņu fiziskās drošības garantēšana, proti, bruņotie spēki. Taču planētas saslišana jau šobrīd rada pavisam reālas problēmas arī ASV armijai.
Kaut tas bieži neizskan publiski, ASV bruņotie spēki jau gana sen ir atzinuši straujās klimata pārmaiņas par draudu nacionālajai drošībai. Pērn publiskots ziņojums liecina, ka riski ir apzināti, taču ar sagatavošanos gan iet sokas daudz lēnāk. Trampa administrācijas laikā šo risku atzīšana, kā vēstīja "Associated Press", bija arī reāls risks trauksmes cēlēja karjerai, un pēc Džo Baidena ierašanās Baltajā namā šiem jautājumiem atkal pievērsta lielāka uzmanība. Tomēr, inspektoriem 2021. gada vasarā apsekojot sešas ASV militārās bāzes Arktikā un subarktiskajā joslā – klimata pārmaiņu visspēcīgāk skartajos planētas apgabalos – secināts, ka nevienā no tām nenotiek aktīva sagatavošanās un pat plānošana, lai sagatavotos ilgtermiņa sekām. Vairumā gadījumu struktūru vadība kā iemeslu minēja nepietiekamu finansējumu – visus resursus paņem pamatunkciju nodrošināšana.
Apmeklētās bāzes atradās Grenlandē (viena) un Aļaskā (piecas). Arktika un subarktiskā josla ir būtiska ASV stratēģiskajiem mērķiem, ņemot vērā Krievijas un Ķīnas intereses šajā reģionā. Pieaugot planētas temperatūrai, straujāk kūst jūras ledus, atverot arvien jaunus kuģošanas ceļus polārajā reģionā. Tāpat, arvien plašākām teritorijām zaudējot sniega segu, pieejami kļūst reģionā esošie derīgie dabas resursi. Pentagona preses pārstāvis Ēriks Pahons telefonintervijā izdevumam "E&E News" uzsvēra, ka Arktika ir "stratēģiski ļoti svarīga. Mēs no Aļaskas varam sasniegt principā jebkuru vietu ziemeļu puslodē."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
