Ierasts, ka par klimata krīzi pamatotu trauksmi ceļ zinātnieki, aktīvisti un visi tie, kam rūp nākošo paaudžu labklājība. Retāk dzirdēts, ka sasilšana satrauktu struktūras, kuru primārais uzdevums ir savu pilsoņu fiziskās drošības garantēšana, proti, bruņotie spēki. Taču planētas saslišana jau šobrīd rada pavisam reālas problēmas arī ASV armijai.
Kaut tas bieži neizskan publiski, ASV bruņotie spēki jau gana sen ir atzinuši straujās klimata pārmaiņas par draudu nacionālajai drošībai. Pērn publiskots ziņojums liecina, ka riski ir apzināti, taču ar sagatavošanos gan iet sokas daudz lēnāk. Trampa administrācijas laikā šo risku atzīšana, kā vēstīja "Associated Press", bija arī reāls risks trauksmes cēlēja karjerai, un pēc Džo Baidena ierašanās Baltajā namā šiem jautājumiem atkal pievērsta lielāka uzmanība. Tomēr, inspektoriem 2021. gada vasarā apsekojot sešas ASV militārās bāzes Arktikā un subarktiskajā joslā – klimata pārmaiņu visspēcīgāk skartajos planētas apgabalos – secināts, ka nevienā no tām nenotiek aktīva sagatavošanās un pat plānošana, lai sagatavotos ilgtermiņa sekām. Vairumā gadījumu struktūru vadība kā iemeslu minēja nepietiekamu finansējumu – visus resursus paņem pamatunkciju nodrošināšana.
Apmeklētās bāzes atradās Grenlandē (viena) un Aļaskā (piecas). Arktika un subarktiskā josla ir būtiska ASV stratēģiskajiem mērķiem, ņemot vērā Krievijas un Ķīnas intereses šajā reģionā. Pieaugot planētas temperatūrai, straujāk kūst jūras ledus, atverot arvien jaunus kuģošanas ceļus polārajā reģionā. Tāpat, arvien plašākām teritorijām zaudējot sniega segu, pieejami kļūst reģionā esošie derīgie dabas resursi. Pentagona preses pārstāvis Ēriks Pahons telefonintervijā izdevumam "E&E News" uzsvēra, ka Arktika ir "stratēģiski ļoti svarīga. Mēs no Aļaskas varam sasniegt principā jebkuru vietu ziemeļu puslodē."
Un bāzes Aļaskā skar kāda būtiska ķibele – kūst arī mūžīgais sasalums, kas daudzas desmitgades bijis par pamatu šo militāro bāzu infrastruktūrai.
Arktikā esošās ASV militārās bāzes apmeklēja arī ASV aizsardzības ministra vietniece Keitlīna Hiksa, lai savām acīm redzētu situāciju šajā stratēģiski svarīgajā reģionā. "Būvēt un uzturēt infrastruktūru – tādu kā lidmašīnu skrejceļi – mūžīgā sasaluma zonā ir unikāls izaicinājums, kas līdz ar klimata pārmaiņām kļūst arvien lielāks," tvītoja Hiksa.
Kūstošais mūžīgais sasalums apdraud uz reiz stabilās pamatnes būvētas ēkas, cauruļvadus un cita veida infrastruktūru, bet ne tikai tā ir problēma. Aļaskas Universitātes Ģeofizikas institūta direktors Roberts Makkojs skaidrojis, ka ASV bruņotajiem spēkiem šeit tuvākajā laikā būs jārēķinās arī ar biežākiem plūdiem un krastu eroziju. Tāpat jaunie apstākļi nozīmētu militārās tehnikas pielāgošanu veiksmīgai darbībai. "Mēs redzam, ko Ukrainā var izdarīt pavasara atkusnis," piebilda Pentagona runasvīrs Pahons.
Šis ir kārtējais apliecinājums, ka klimata pārmaiņas nav vien jautājums par vides un dzīvotņu saglabāšanu, floras un faunas aizsardzību. Tās skar visas jomas, tostarp arī nacionālo drošību.
4000 km tuneļu un 600 kodolraķešu zem Grenlandes sniega – slepenais projekts 'Iceworm'
Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados ASV bija iecerējušas zem Dānijai piederošās Grenlandes sniega segas izvērst tuneļu sistēmu 4000 kilometru garumā un izvietot tur simtiem kodolraķešu. Grandiozs Aukstā kara megaprojekts vienā no aukstākajām vietām uz planētas. Iespējams, viss, ko tolaik zināja Dānija, – amerikāņi Grenlandē būvē izpētes bāzi –, bet par projekta patiesajiem ilgtermiņa nolūkiem atklāti tapa zināms vien 90. gados pēc dokumentu atslepenošanas. Vērienīgo kodolraķešu bāzi un tūkstošiem kilometru garo tuneļu sistēmu ASV tā arī neuzbūvēja, taču militārā projekta zinātniskais aizsegs vairāk nekā pusgadsimtu vēlāk tik tiešām noderējis zinātniekiem – palīdzējis gūt vērtīgu ieskatu mūsu planētas klimata vēsturē. Tiesa, procesā tika nodarīts arī kaitējums videi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
