Ir vispārzināmas lietas, kas nemainās. Vai vismaz tā mums šķiet. Uzdodot jautājumu, cik Saules sistēmā planētu, daļa aizvien pārliecinoši atbildētu – deviņas! Un 2005. gadā šiem cilvēkiem būtu taisnība. Taču kopš 2006. gada Plutons no planētu saimes izmests un "pazemināts amatā" par pundurplanētu. Tātad pareizā atbilde ir – astoņas. Kas līdzīgs ir ar okeāniem. Cik pasaulē okeānu? Atkarīgs no tā, kad un kuram to jautājam.
Vispār jau nebūs nepareizi, ja uz šo jautājumu atbildēsiet ar – pasaulē ir viens liels okeāns. Vairāk nekā 70% no mūsu planētas virsmas aizņem šis milzis, un tajā atrodas 97% no visiem pasaules ūdens krājumiem. Taču ģeogrāfiski apsvērumi prasa to iedalīt reģionos – atsevišķos okeānos un jūrās. Cik tad ir šo ģeogrāfiski nodalīto okeānu? Domājams, daudzi atbildēs, ka četri. Pirms kāda laika skolā, ģeogrāfijas stundā, šādu atbildi ieskaitītu kā pareizu. Klusais okeāns, Atlantijas okeāns, Indijas okeāns un Ziemeļu Ledus okeāns, vai ne? Un tomēr – pētnieki jau gandrīz divdesmit gadus izdala arī piekto okeānu – Dienvidu okeānu.
Kopš 1915. gada, kad "National Geographic" sāka izdot kartes, tajās norādīti četri okeāni. Taču 2021. gada 8. jūnijā, Pasaules okeānu dienā, "National Geographic" kartogrāfi lēma, ka ūdeņi ap Antarktīdu ir pelnījuši atsevišķu nosaukumu. "Dienvidu okeānu kā atsevišķu, būtisku apgabalu pasaules okeānā atzina zinātnieki, bet starptautiskas vienošanās par to nav bijis, mēs iepriekš nekad oficiāli nebijām to atzinuši kā atsevišķu okeānu," 2021. gadā lēmumu komentēja ģeogrāfs Alekss Teits. Ģeogrāfi debatējuši, vai ūdeņiem ap Antarktīdu ir pietiekami daudz atšķirību un unikālu iezīmju, lai tas būtu atsevišķa nosaukuma cienīgs. "Protams, tā zināmā mērā ir ģeogrāfu "nūģošanās"," debates par to, cik tad īsti atsevišķu okeānu vienā globālajā okeānā, raksturoja Teits. Un ne visi šim lēmumam vēl uzlikuši apstiprinošu zīmogu.
Šī straume ir būtiska robežšķirtne ne tikai kartē, bet arī dabas procesos. Tā nodala sāļākus un siltākus ūdeņus uz ziemeļiem no saldākiem un aukstākiem ūdeņiem, kas ieskauj Antarktīdu. Pētnieki gadiem ilgi zinājuši, ka ledainie ūdeņi ap Antarktīdu veido ekoloģiski atšķirīgu reģionu.
Tiek lēsts, ka Antarktikas cirkumpolārā straume veidojusies pirms aptuveni 30–34 miljoniem gadu, kad no Antarktīdas atdalījās Dienvidamerika un pavēra ceļu ūdeņiem. Kopš tā laika straume izolējusi Dienvidu okeānu no siltākām straumēm ziemeļos. Savukārt aukstākie ūdeņi devuši patvērumu tādām sugām kā jūras leopardi (otra lielākā roņu suga Antarktikā), joslvaļiem, zobenvaļiem un imperatorpingvīniem. Iespējams, būtiskākās dzīvās būtnes šajos ūdeņos ir krili – neliela izmēra vēžveidīgie, kas ir galvenais uzturs daudziem citiem dzīvniekiem.
Daļa ekspertu uzskata, ka atsevišķa nosaukuma piešķiršana Dienvidu okeānam ir būtiska kaut vai simboliski, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šim svarīgajam reģionam, kas ir viens no klimata pārmaiņām visvairāk pakļautajiem reģioniem pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
