Ir vispārzināmas lietas, kas nemainās. Vai vismaz tā mums šķiet. Uzdodot jautājumu, cik Saules sistēmā planētu, daļa aizvien pārliecinoši atbildētu – deviņas! Un 2005. gadā šiem cilvēkiem būtu taisnība. Taču kopš 2006. gada Plutons no planētu saimes izmests un "pazemināts amatā" par pundurplanētu. Tātad pareizā atbilde ir – astoņas. Kas līdzīgs ir ar okeāniem. Cik pasaulē okeānu? Atkarīgs no tā, kad un kuram to jautājam.
Vispār jau nebūs nepareizi, ja uz šo jautājumu atbildēsiet ar – pasaulē ir viens liels okeāns. Vairāk nekā 70% no mūsu planētas virsmas aizņem šis milzis, un tajā atrodas 97% no visiem pasaules ūdens krājumiem. Taču ģeogrāfiski apsvērumi prasa to iedalīt reģionos – atsevišķos okeānos un jūrās. Cik tad ir šo ģeogrāfiski nodalīto okeānu? Domājams, daudzi atbildēs, ka četri. Pirms kāda laika skolā, ģeogrāfijas stundā, šādu atbildi ieskaitītu kā pareizu. Klusais okeāns, Atlantijas okeāns, Indijas okeāns un Ziemeļu Ledus okeāns, vai ne? Un tomēr – pētnieki jau gandrīz divdesmit gadus izdala arī piekto okeānu – Dienvidu okeānu.
Kopš 1915. gada, kad "National Geographic" sāka izdot kartes, tajās norādīti četri okeāni. Taču 2021. gada 8. jūnijā, Pasaules okeānu dienā, "National Geographic" kartogrāfi lēma, ka ūdeņi ap Antarktīdu ir pelnījuši atsevišķu nosaukumu. "Dienvidu okeānu kā atsevišķu, būtisku apgabalu pasaules okeānā atzina zinātnieki, bet starptautiskas vienošanās par to nav bijis, mēs iepriekš nekad oficiāli nebijām to atzinuši kā atsevišķu okeānu," 2021. gadā lēmumu komentēja ģeogrāfs Alekss Teits. Ģeogrāfi debatējuši, vai ūdeņiem ap Antarktīdu ir pietiekami daudz atšķirību un unikālu iezīmju, lai tas būtu atsevišķa nosaukuma cienīgs. "Protams, tā zināmā mērā ir ģeogrāfu "nūģošanās"," debates par to, cik tad īsti atsevišķu okeānu vienā globālajā okeānā, raksturoja Teits. Un ne visi šim lēmumam vēl uzlikuši apstiprinošu zīmogu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
