Ja tavas lielākās bailes pludmalē ir ieraudzīt virs ūdens lielu spuru, kas peld tavā virzienā, tad tikai mieru – jaunākie pētījumi var iedvest sirdsmieru. Kaut nesen plaši izskanējušais incidents ar Krievijas pilsoņa saplosīšanu ūdeņos pie kūrortpilsētas Hurgadas var šķietami rādīt pretēju ainu, globāli šādos uzbrukumos ik gadu bojā iet vien daži cilvēki – caurmērā no pieciem līdz desmit. Pavisam nedaudz, ja salīdzina ar, piemēram, 600 tūkstošiem cilvēku, kas ik gadu iet bojā no odu pārnēsātās malārijas.
Kalifornijas Štata universitātes struktūrvienības "Shark Lab" zinātnieki Kalifornijas piekrastē ar dronu palīdzību pētījuši jaunas lielās baltās haizivis, lai noskaidrotu, cik tuvu tās piepeld cilvēkiem. Izrādās – diezgan tuvu. Gandrīz uzbrukuma attālumā, vēsta "USA Today".
Taču vairumā gadījumu tas nav bīstami. Dati liecina, ka nevienā no 26 pludmalēm, kas tika apsekotas laikā no 2019. gada janvāra līdz 2021. gada martam, netika fiksēts neviens uzbrukums.
Cik bieži haizivis piepeld tuvu cilvēkiem?
Jaunās haizivis lielākoties pulcējās divās vietās – Santabarbaras apgabala dienvidos un Sandjego reģiona centrālajā daļā. To, veicot apmēram 1500 dronu lidojumus, divu gadu laikā noskaidroja zinātnieki. Toties pieaugušie indivīdi lielākajā daļā gadījumu ir vientuļnieki.
Šajās divās vietās jaunās haizivis 97% gadījumu peldēja līdzās cilvēkiem (dienās, kad notika novērojumi). Haizivis bieži vien atradās 45 metru attālumā no vietas, kur plīst viļņi – vistuvāk sērfotājiem un SUP dēļu braucējiem.
"Cilvēki visbiežāk pat nenojauta, ka viņiem blakus ir haizivis, bet mēs tās labi redzējām no augšas," skaidro pētījuma vadošais autors Patriks Rekss.
Vai jāuztraucas par netālu esošām haizivīm?
Pētnieki apstiprina, ka sērfotāji, peldētāji un haizivis visbiežāk var mierīgi pastāvēt līdzās. Taču viņi neesot gaidījuši redzēt "tik daudz tikšanos katru dienu un nevienu uzbrukumu," saka "Shark Lab" direktors un jūras bioloģijas profesors Kriss Lovs. "Runa nav tikai par haizivīm, bet arī cilvēkiem," viņš piebilst. "Šis pētījums var mainīt cilvēku priekšstatus par riskiem, ko rada haizivis."
Tomēr šo pētījumu arī nevajag pārprast un uzskatīt, ka risku nav vispār. Haizivs aizvien var būt bīstamas. Apkopojot incidentus, kur haizivs nogalinājusi vai ievainojusi cilvēku, tos parasti iedala neizprovocētos un izprovocētos uzbrukumos. Izprovocēti uzbrukumi ne vienmēr nozīmē, ka peldētājs vai sērferis apzināti tuvojies haizivīm un tās aiztici vai kā citādi apdraudējis sevi. Reizēm tā dēvētie izprovocētie uzbrukumi ir sekas cilvēku vieglprātībai vai nepietiekamām zināšanām par riskiem konkrētajos ūdeņos.
Šādā izprovocēto uzbrukumu sadaļā ierindots arī šopavasar notikušais uzbrukums Austrālijas piekrastē, kur bojā gāja kāds brits. Viņš, tērpies melnā hidrā, niris netālu no vietas, kur zivis ķēruši makšķernieki. "Dati liecina, ka liela daļa uzbrukumu notiek tur, kur netālu makšķerē zivis, un ūdenī attiecīgi atrodas ēsma. Makšķerēšana arī tuvāk krastam pievilina zivis, kuras ierasti ir haizivju maltīte, un haizivis tām seko," izdevumam "The Times of London" klāstīja haizivju pētnieks Gevins Neilors. Reizēm haizivis nirējus tumšās hidrās notur par roņiem, kas ir to "ēdienkartē". Par šo incidentu gan viedokļi atšķīrās, jo Austrālijas atbildīgās iestādes šo klasificēja kā neizprovocētu uzbrukumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
