Pēdējo 20 gadu NASA satelītuzņēmumi liecina, ka okeāni kļūst arvien zaļāki. Šādas pārmaiņas piesaistījušas arī pētnieku uzmanību, kuri uzskata – straujās klimata pārmaiņas ietekmējušas arī okeānos mītošo fitoplanktonu, tostarp augiem līdzīgās aļģes, kuras fotosintēzei izmanto hlorofilu. Attiecīgi, jo lielāks to skaits, jo zaļāks kļūst ūdens, raksta "Science Alert".
NASA satelītuzņēmumi liecina, ka pēdējo 20 gadu laikā aptuveni 56 procenti no pasaules okeānu teritorijas iekrāsojusies zaļā krāsā. Šīs izmaiņas īpaši izteiktas ir tropiskajos reģionos, kas atrodas ekvatora tuvumā.
Ne viss zaļais ir labs
Kopš uzsākta cīņa pret klimata pārmaiņām, daudziem zaļā krāsa kļuvusi par pasaules glābšanas simbolu. Taču okeānu pārkrāsošanās zaļā krāsā neko labu nesola. Fitoplanktona straujā vairošanās, visticamāk, radīs daudzas ķēdes reakcijas okeāna ekosistēmā.
Piemēram, pēkšņais fitoplanktona populācijas pieaugums atņem skābekli apkārtējai videi, radot hipoksiskas jeb tā saucamās "mirušās zonas", no kurām ne visi spēj laikus izbēgt.
Ilgtermiņa sekas
Viens no jautājumiem, uz kuru vēl nav rasta atbilde, cik ilgam laika posmam jāpaiet, lai varētu fiksēt pārmaiņas okeāna ekosistēmā. Iepriekšējās aplēses liecina, ka būtu nepieciešami vismaz 30 gadus ilgi novērojumi, lai konstatētu pārmaiņas. Taču pētnieku grupa no ASV un Apvienotās Karalistes pierādīja, ka pietiek ar pēdējo 20 gadu datiem, kas iegūti no satelīta "Modis-Aqua". Attiecīgi jau šobrīd var novērot un reaģēt uz klimata pārmaiņām.
Ātrākus datus kļuva iespējams iegūt, pateicoties NASA satelītuzņēmumiem, kuros var novērot krāsas izmaiņas. Momentuzņēmumu apstrāde ir daudz vienkāršāka pētījuma metode nekā fitoplanktona populācijas izpēte, izmantojot, piemēram, hlorofila daudzuma mērīšanu.
Kaut arī pētnieki atzīst, ka fitoplanktons nav vienīgais iemesls, kādēļ okeāni kļūst zaļāki, tomēr viņu veiktā analīze precīzi atbilst modelim, kas prognozē, kā okeāna ekosistēma varētu reaģēt uz klimata pārmaiņām.
Vienlaikus jāņem vērā, ka fitoplanktons absorbē oglekļa dioksīdu (CO2), kā arī spēj daudz ko mainīt savā apkārtējā vidē, tostarp temperatūru, barības vielu pieejamību un gaismas līmeni ūdenī. Turklāt fitoplanktons ir jūras barības ķēdes pamats, to skaita pieaugums var izraisīt arī plašas un būtiskas izmaiņas okeāna zvejas resursos.
Šajā pētījumā ilgtermiņa sekas netika padziļināti aplūkotas. Taču, lai arī ko nozīmētu okeāna zaļošana, tā jau ir sākusies – un, pateicoties jaunākajām pētījumu metodēm, izmaiņas atklātas desmit gadus ātrāk nekā tas būtu izdarīts senākos laikos.
Pētījumu var lasīt žurnālā "Nature".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
