Kāpēc salstam, kamēr Eiropā valda karstums, un vai Latvijā šogad vēl būs vasarīgi silti  (7)

Lai arī Latvijā laikapstākļi par to neliecina, daudzviet Eiropā un citur pasaulē šī vasara atnesusi iepriekš nepiedzīvotu karstumu. Ja iepriekš rakstīts, ka provizoriskie dati liecina – šī gada jūlijā piedzīvota karstākā nedēļa novērojumu vēsturē. 2023. gada 6. jūlijā pasaulē vidējā temperatūra sasniedza 17,23 grādus pēc Celsija. Arī dienas pirms tam un pēc tam bija siltākas par 17 grādiem – diapazonā no 17,11 grādiem līdz pat 17,20 grādiem.

Tas ir iepriekš nepiedzīvots karstums. Speciālisti to skaidro gan ar vispārējām klimata pārmaiņām, gan "El Ninjo" (globāla dabas parādība, ko raksturo strauja Klusā okeāna ūdens virsējo slāņu sasilšana). Parasti šī parādība ilgst apmēram gadu. Iepriekšējo reizi tā bija 2016. gadā, kad arī tika piedzīvoti jauni karstuma rekordi – 2016. gada augustā vidējā temperatūra pasaulē sasniedza 16,92 grādus pēc Celsija. Jāpiebilst, ka šoreiz "El Ninjo" kulminācija vēl ir tikai priekšā.

Kāpēc Latvijā no karstuma, par ko sūdzas liela daļa pārējās pasaules, nav ne miņas? LVĢMC eksperti skaidro, ka tas saistīts ar kopējo gaisa masu cirkulāciju, kas valda Eiropā. Eiropas dienvidos ar valdošajiem vējiem no Āfrikas ziemeļiem ieplūst pat ekstremāli karstas gaisa masas, savukārt Eiropas ziemeļos un pat Centrāleiropā laika apstākļus nosaka ciklonu darbība, valdošās ir gaisa masas no rietumiem (Atlantijas okeāna). Tas neļauj karstajām gaisa masām ieplūst mūsu reģionā.

Nevarētu uzskatīt, ka Latvijā ir kaut kādā mērā "vidēja" vasara, jo jau pašlaik piedzīvoti gan karstuma un aukstuma viļņi, gan sausuma un lietus periodi. LVĢMC skaidro, ka jūnija sākumā gaisa temperatūra bija zem klimatiskās normas, bet mēneša vidējā gaisa temperatūra (+16,6 grādi pēc Celsija skalas) bija 1,4 grādus virs normas. Jūlija sākumā gaisa temperatūra bija par 0,4 grādiem zemāka nekā ierasts, savukārt otrā dekāde (11.–20. jūlijs) bija vienāda ar klimatisko normu. Aizvadītās dekādes laikā piedzīvojām gan jaunus maksimālās (16. jūlijs), gan minimālās (11. un 12. jūlijs) gaisa temperatūras rekordus. Arī jūlija trešā dekāde iesākusies vēsāka nekā ierasti.

Arī nokrišņu ziņā piedzīvoti ļoti atšķirīgi periodi. Kopumā šajā vasarā nokrišņu daudzums vidēji ir zem klimatiskās normas. Īpaši sauss bija jūnijs – piedzīvots otrs sausākais jūnijs novērojumu vēsturē kopš 1924. gada. Šogad jūnijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 23,4 milimetri, kas ir 67 procenti zem mēneša normas. Lai gan jūlija sākumā Latvijā novēroti nokrišņi, jūlija otrajā dekādē joprojām varējām runāt par sausumu Latvijā. Pateicoties pēdējo dienu lietusgāzēm, beidzot nokrišņu daudzuma indekss uzrāda, ka vidēji Latvijā vairs nav novērojams sausums, informē LVĢMC.

Vai šovasar vēl gaidāmi silti un par karsti laikapstākļi? Ņemot vērā aktuālos prognožu datus gan jūlija beigām, gan arī augustam, jāsecina, ka ilgstoši un intensīvi karstuma viļņi mūsu reģionā šajā periodā ir maz iespējami, skaidro LVĢMC. Noteikti gaidāmas vasarīgi siltas, pat atsevišķas karstas dienas. Arī šajā nedēļā jau tādas piedzīvosim – brīvdienās termometra stabiņš Latvijā sasniegs +25...+27, iespējams, pat 28 grādus. Tomēr tik ļoti silts vai pat karsts laiks nepieturēsies ilgi. Augstāka varbūtība siltām vai karstām dienām ir augusta pirmajā pusē.