Par spīti nosaukumam, kas var šķist biedējošs, vaļhaizivis ir miermīlīgas un cilvēkiem nav bīstamas. Kā liecina līdzšinējā pieredze, cilvēkiem pārāk bīstami nav arī plēsoņdelfīni jeb zobenvaļi. Ja neskaita šo zīdītāju nepatiku pret jahtām, tieši uzbrukumi cilvēkiem principā nenotiek. Taču okeāna iemītnieki gan no šo plēsoņu izsmalcinātās apetītes nav pasargāti. Zobenvaļi turpina slaktēt haizivis ļoti specifiskā veidā – izraujot tām aknas. Nesen nofilmēts viens šāds uzbrukums okeāna lielākajai zivij – vaļhaizivij.
Šos inteliģentos dzīvniekus ne velti dēvē par plēsoņdelfīniem – tie ir izcili un ļoti efektīvi mednieki, īpaši tad, kad ļoti organizēti sadarbojas. Piemēram, divi plēsoņdelfīni ilgstoši uzdarbojas Āfrikas dienvidu piekrastē, medījot haizivis tieši šādā pašā veidā – izkožot tām aknas, bet pārējo zivi neaiztiekot. Plēsoņdelfīni, kā rādās, ļoti labi zina, ko grib maltītē. Secināts, ka pēc šiem uzbrukumiem reģiona ūdeņos vairījušas iepeldēt pat lielās baltās haizivis, kuras mēdz uzskatīt par bīstamākajām zivīm okeānā. Ilgu laiku pētnieki bija redzējuši vien šo uzbrukumu sekas – krastā izskalotas haizivis ar izplēstām aknām. Vien samērā nesen izdevās pirmo reizi nofilmēt arī pašu uzbrukumu.
Nu tas izdevies arī ūdenstūrisma kompānijas "Ocean Safaris" pārstāvim Džeimsam Moskito. Video, kas publicēts pirms mēneša, tapis šā gada aprīlī Kalifornijas līcī. Moskito izdevumam "Live Science" stāsta, ka niršanas laikā pamanījis iespaidīgo vaļhaizivi. Šīs ir pasaulē lielākās zivis un var pārsniegt 12 metru garumu. Ir uzskats, ka šīs zivis var izaugt pat līdz 18 metru garumam. Lielāki par šiem okeāna iemītniekiem ir tikai zīdītāji – vaļveidīgie. Vaļhaizivis barojas ar planktonu un nelieliem vēžveidīgajiem, filtrējot ūdeni caur muti – līdzīgi kā vairāku sugu vaļi. Taču plēsoņdelfīnu ēdienkartē gan planktonam nav atvēlēta nozīmīga vieta – tie ir gaļēdāji un medī kā pingvīnus, tā roņus, haizivis un, darbojoties grupā, pat citus vaļus.
Džeimss Moskito uzbrukuma brīdī vērojis vaļhaizivi vien no dažu metru attāluma. Pēkšņi no dzelmes parādījušies plēsoņdelfīni, un viens no tiem meties pie vaļhaizivs pavēderes, iekodies tajā aptuveni vietā, kur atrodas aknas, izplēsis pamatīgu gabalu un aizpeldējis. Vaļhaizivs nekustīgi pazuda dzelmē. Viss bija galā vien dažās sekundēs, pieredzēto raksturoja Moskito.
Īsi pēc šī uzbrukuma plēsoņdelfīni nogalināja vēl vienu vaļhaizivi. Šis uzbrukums netika nofilmēts. Abos gadījumos viens no medniekiem bijis pētniekiem zināms plēsoņdelfīns vārdā Montesuma, nosaukts par godu acteku valdniekam. Viņš nebija tas, kurš nogalināja haizivi, taču, kā vērtēja Moskito, esot bijis bara līderis un iniciējis uzbrukumu abos gadījumos.
Haizivju aknas ir uzturvielām ļoti bagāta maltīte, un plēsoņdelfīni to acīmredzot ir sapratuši sen. Šādi gadījumi, ka no haizivs vēdera tiek izrautas tikai aknas, bet pārējā zivs netiek ēsta, dokumentēti jau vairākas desmitgades. Kā vietnei "Live Science" komentē jūras bioloģe Alisona Koka, tās arī uzpeld virs ūdens, nevis grimst dzelmē, tādējādi pēc uzbrukuma ir plēsoņdelfīniem vieglāk atrodamas, ja nu gadījumā ar pirmo kodienu nav izdevies aprīt visu orgānu.
Par pirmo video dokumentēto plēsoņdelfīnu uzbrukumu haizivij vairāk lasi šajā rakstā:
Pieķerti slepkavības brīdī – beidzot nofilmēts, kā zobenvaļi nogalina biedējošo okeāna plēsoņu
Dienvidāfrikas Republikas piekraste jau labu laiku vairs nav droša vieta lielajām baltajām haizivīm, kas nereti cilvēkiem šķitušas pašas biedējošākās okeāna plēsoņas. Jau iepriekš vēstīts, ka vairākas pazīmes liecina, ka haizivis no turienes patriekuši zobenvaļi jeb plēsoņdelfīni. Tās haizivis, kas tomēr patrāpās šajos ūdeņos neīstajā laikā, ar lielu varbūtību kļūs par plēsoņdelfīnu maltīti. Turklāt pētniekiem bijušas aizdomas, ka zobenvaļi ir visai izvēlīgi gardēži un īpaši iecienījuši barojošās haizivju aknas. Nu pirmo reizi šo procesu izdevies nofilmēt – tie ir pirmie tiešie vizuālie pierādījumi orku mielastam ar lielajām baltajām haizivīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
