Krusas rekordi pasaulē – boulinga bumbas izmēra gabali un simtiem upuru

Šajā jūlijā Eiropā valdīja ne tikai neciešams karstums. Laikapstākļi nudien bija ekstrēmi – no vienas galējības uz otru. 19. jūlijā Itālijā un Horvātijā reģistrēta ārkārtīgi liela krusa. Vairāki krusas graudi diametrā pārsniedza 10 centimetrus. Viens gigants sasniedza 16 centimetrus un pārspēja iepriekšējo Eiropas rekordu – 15 centimetrus lielu krusas graudu, kas atrasts 2016. gadā Rumānijā.
Ilgi gan rekords neturējās, jo jau piecas dienas vēlāk – 24. jūlijā – Itālijā atrasts 19 centimetru diametra krusas grauds, ja vien ko tik lielu vispār var dēvēt par graudu. Jāpiebilst gan, ka šāda izmēra graudi nav perfektas lodes, bet gan drīzāk atgādina no daudziem mazākiem krusas graudiem kopā salipušus veidojumus.

Šis ir pašreizējais Eiropas rekords un tikai pavisam nedaudz atpaliek no lielākā precīzi izmērītā krusas grauda, kas atrasts 2010. gadā Dienviddakotā, ASV. Tas bija 20,3 centimetrus liels, gandrīz vai sasniedzot standarta boulinga bumbas diametru.

Ik pa laikam parādījušās ziņas, ka šis rekords pārspēts, taču parasti tie ir ieraksti sociālajos medijos, kuru patiesumu nebija iespējams neatkarīgi apstiprināt. Dienviddakotā atrastais milzis aizvien tiek uzskatīts par oficiāli apstiprināto rekordistu. Tas svēra 0,88 kilogramus un trieciena brīdī zemē izsita 25 centimetrus platu krāteri.

Līdzīgi kā dažādi rekorda pieteikumi par lielāko krusas graudu, arī par smagāko tīmeklī bijuši fantastiski apgalvojumi, minot pat septiņus kilogramus smagus ledus gabalus.

Taču oficiāli par smagāko šobrīd tiek uzskatīts 1986. gadā Bangladešā atrastais eksemplārs, kas svēra 1,02 kilogramus. Ja šādas masas krusas grauds lido ar ātrumu apmēram 30 metri sekundē jeb 108 kilometri stundā, tad tā kinētiskā enerģija apmēram 450 džouli.

Kā liecina pirmdienas negaiss Latvijā, pietiek ar daudz mazākiem krusas graudiem, lai sadragātu automašīnu vējstiklus un bojātu namu jumtus, logus un fasādes.

1986. gada negaiss ar spēcīgo krusu Bangladešā arī bija postošs cilvēku upuru ziņā. Dažādos avotos minētās aplēses atšķiras – tolaik prese vēstīja par apmēram 40 upuriem un vairākiem simtiem cietušo, bet vēlāki ziņojumi norādīja jau 92 upurus.

Upuru ziņā vistraģiskākā krusa piedzīvota vēl 19. gadsimtā. 1888. gada 30. aprīlī Indijā, Utarpradēšas štatā valsts ziemeļos, zemi kapāja krusas graudi, kas bijuši olu un apelsīnu izmērā, vēsta Pasaules Meteoroloģijas organizācija.

Informācija par šiem ekstrēmajiem laikapstākļiem pētīta arī Arizonas Štata universitāte. Apkopojot gan tā laika ziņojumus, gan vēlākas aplēses, universitātes vietnē vēstīts, ka šajā dabas stihijā bojā gāja 246 cilvēki un apmēram 1600 lopu – gan liellopi, gan aitas un kazas.

Diemžēl krusa arī mūsdienās iznīcina ne tikai īpašumus, bet ievaino un nogalina cilvēkus. Jūlijā Itālijā piedzīvotajās vētrās no krusas cietuši vairāk nekā 100 cilvēki. Traģisks izvērtās negaiss ar krusu Spānijā, 2022. gada vasaras izskaņā, kur bojā gāja mazs bērns.

Klimata pārmaiņu rezultātā var sagaidīt, ka arī negaisi ar lielgraudu krusu kļūs biežāki. To, cik ātri "aug" krusas graudi, nosaka vairāki faktori. Viens no galvenajiem ir gaisa mitrums. Krusas grauds turpinās "augt" tik ilgi, kamēr augšupejošās gaisa plūsmas būs pietiekami spēcīgas, lai ledus gabalu noturētu gaisā. Vētrām kļūstot intensīvākām, spēcīgākas kļūst arī šīs gaisa plūsmas.