Mūsdienās garākā čūska ir tīklainais pitons – tie regulāri mēdz pārsniegt sešu metru garumu, bet garākie eksemplāri pietuvojas 10 metriem. Smagākās un lielākās čūskas gods savukārt pienākas zaļajai anakondai – lielākie īpatņi var svērt pat ceturtdaļu tonnas! Taču šīs abas sugas šķiet vien kā vidusmēra čūskas, ja salīdzina ar rāpuli, kas mitis tropiskajos mežos un purvainās vietās pirms 60 miljoniem gadu, paleocēna ērā.
Tas bija dažus miljonus gadu pēc tam, kad pēc gigantiska asteroīda trieciena un šīs kataklizmas sekām bojā bija gājuši dinozauri. Dzīvība uz Zemes palēnām atguvās. Ja iepriekš uz sauszemes valdīja ar asiem zobiem apbruņoti tiranozauri un to "radinieki", tad nu bija pienācis lielo čūsku laiks.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit