Aizvadītais jūlijs bija karstākais mēnesis līdzšinējo novērojumu vēsturē. Un ir gana liela varbūtība, ka arī viss gads kārtējo reizi pārspēs iepriekšējā rekordus. Planēta strauji sasilst, un tas ir fakts, par ko zinātnieku vidū domstarpību jau sen vairs nav, lai kā dažiem to negribētos dzirdēt – dati nemelo. Cik daudz mūsu planētas sistēmā ir "liekās" enerģijas, kas turpina veicināt sasilšanu? Izrādās, to var izteikt arī šim kontekstam visai neierastās mērvienībās – atombumbās, par pamatu ņemot Hirosimas bombardēšanā izmantoto bumbu ar aptuveni 15 kilotonnu jaudu.
NASA un ASV Nacionālajai Okeānu un atmosfēras pārvaldei (NOAA) ir vērienīgs klimata datu arhīvs. Kopš 19. gadsimtā sākti pirmie precīzie un sistemātiskie temperatūras mērījumi, varam ļoti labi izsekot pasaules vidējās temperatūras dinamikai. Protams, jo tuvāk mūsdienām, jo visaptverošāki un precīzāki būs dati no daudz dažādām pasaules vietām.
NASA arhīvā ir dati par 1716 mēnešiem, un 2023. gada jūlijs ar atrāvienu bijis viskarstākais no visiem. "Tas nebija karstāks par iepriekšējiem jūlijiem. Tas bija viskarstākais mēnesis, par kuru mums ir dati, un tie mums ir, sākot no 1880. gada," izdevumam "Discover Magazine" klāsta NASA Godārda Kosmosa pētniecības institūta vadītājs Gevins Šmits. Arī NOAA rīcībā ir iespaidīgs arhīvs par temperatūru dažādās pasaules vietās, un šajā arhīvā pirmie ieraksti ir pat no 1849. gada. NOAA analīzi veica neatkarīgi no NASA, un secinājumi ir tādi paši – šis jūlijs bijis viskarstākais vēsturē, kā arī 533. mēnesis pēc kārtas, kurā temperatūra nomināli pārsniedz 20. gadsimta vidējo temperatūru attiecīgajā mēnesī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
