Pētnieki Džošua Pierss un Ričards Parnkuts uzskata, ka šis varētu būt, iespējams, visiedarbīgākais veids kā plašākai sabiedrībai stāstīt par gaidāmajiem riskiem. Runāt par izkusušiem ledājiem, ūdens līmeņa celšanos, noteiktu dzīvnieku sugu bojāeju, kalniem bez sniegotām nogāzēm un piesārņotu gaisu, protams, ir svarīgi, taču tas nekad neizraisa tik lielu rezonansi kā tad, ja klimata krīzes efektus sāk mērīt cilvēku nāvēs.
Šobrīd ar vairāk nekā 99% pārliecību var teikt, ka klimata pārmaiņas notiek, turklāt tās ir antropogēnas – cilvēka darbības veicinātas. Zinātniskajā kopienā par šo ir vienprātība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
