Klimata pārmaiņas būs nāves spriedums miljardam cilvēku, brīdina pētnieki  (19)

Pētnieki Džošua Pierss un Ričards Parnkuts uzskata, ka šis varētu būt, iespējams, visiedarbīgākais veids kā plašākai sabiedrībai stāstīt par gaidāmajiem riskiem. Runāt par izkusušiem ledājiem, ūdens līmeņa celšanos, noteiktu dzīvnieku sugu bojāeju, kalniem bez sniegotām nogāzēm un piesārņotu gaisu, protams, ir svarīgi, taču tas nekad neizraisa tik lielu rezonansi kā tad, ja klimata krīzes efektus sāk mērīt cilvēku nāvēs.

Šobrīd ar vairāk nekā 99% pārliecību var teikt, ka klimata pārmaiņas notiek, turklāt tās ir antropogēnas – cilvēka darbības veicinātas. Zinātniskajā kopienā par šo ir vienprātība.

Veidi, kā klimata pārmaiņas var veicināt pāragras nāves, ir dažādi – gan tieši, gan pastarpināti un netieši. Pie tiešajiem var minēt spēcīgus karstuma viļņus, kas var būt nāvējoši cilvēkiem ar dažādām jau esošām veselības problēmām.

Pastarpināti klimata pārmaiņas cilvēku pāragru nāvi veicina, izpostot ražu – to īpaši izjūt ekonomiski mazāk attīstīto pasaules reģionu iedzīvotāji. Ilgstoši sausuma periodi un plaši ugunsgrēki vienuviet, spēcīgākas vētras un plūdi citviet – šādas ligas planētu piemeklēs arvien biežāk un biežāk.

Par netiešu ietekmi var uzskatīt arī konfliktus, ko veicinās klimata pārmaiņas. Cilvēki no vietām, kur dzīve kļuvusi nepanesami grūta, migrēs uz valstīm, kur apstākļi nav tik kritiski. Lielas "klimata migrantu" plūsmas gadījumā iespējami sociālie nemieri ar visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām.

Taču kā aprēķināt, cik dzīvību šī visa globālā ķibele prasīs? Tas nav nedz viegli, nedz pārāk precīzi, taču aptuvenas aplēses ir iespējamas. Pierss un Parnkuts izmantoja tā dēvēto "1000 tonnu likumu".

Abi zinātnieki, izmantojot šīs vadlīnijas, modelēja situāciju ar Indijā bāzētā konglomerāta "Adani" ogļu raktuvēm Kvīnslendā, Austrālijā. Tiek lēsts, ka nesen darbību uzsākušās raktuves kļūs par pasaulē lielāko ogļu ieguves vietu. Sadedzinot visu šajās raktuvēs esošo ogļu daudzumu, priekšlaicīga nāve sagaida trīs miljonus cilvēku, spriež pētnieki.

Līdz 2022. gadam cilvēki bija sadedzinājuši apmēram 0,6 triljonus tonnu fosilā kurināmā, un rezultātā globālā temperatūra pieauga par aptuveni 1,2 grādiem. Tādējādi "fosilā kurināmā budžets", lai temperatūra paaugstinātos par diviem grādiem, ko bieži min kā kritisko slieksni neatgriezeniskiem negatīviem efektiem globālā mērogā, kopā jāsadedzina triljons tonnu. No šī arī tiek atvasināts "1000 tonnu likums". Prognozētais pieaugums par diviem grādiem nozīmē, ka "sadedzināts" miljards dzīvību (triljons tonnu fosilā kurināmā dalīts ar tūkstoti tonnu – viens miljards).

Kā norāda Pierss un Parnkuts, klimata pārmaiņu negatīvās sekas daudz sāpīgāk izjutīs cilvēki no attīstības valstīm – tur krīze no cilvēka dzīves "nozags" daudz lielāku gadu skaitu nekā labklājības valstīs dzīvojošajiem.

Ja skan skarbi, tad abu pētnieku mērķis ir sasniegts. "Globālā sasilšana miljardam cilvēku ir dzīvības un nāves jautājums," pārliecināts ir Pierss. "Mums ir jārīkojas, un jārīkojas ātri."

Visu pētījumu var lasīt brīvpieejas zinātniskajā izdevumā "Energies".