Kas ir sifonoforas? Tā ir hidrozoju (zarndobumaiņu) apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši, caurspīdīgi jūras dzīvnieki. Šobrīd ir raksturotas vairāk nekā 170 sifonoforu sugas. Kaut katrs atsevišķs indivīds ne tuvu nepretendētu uz kārtīga pitona vai anakondas garumu, šie dzīvnieki veido cieši savienotas kolonijas, kurās katram īpatnim ir savs noteikts uzdevums. Tie būtībā funkcionē kā viens organisms – kopā pārvietojas, kopā barojas.
Kā šīs kolonijas izskatās? Atrodamas gandrīz visur plašajā pasaules okeānā un dažādos dziļumos, sifonoforas, tās atgādina garas stīgas, kas reizēm izkārtojušās spirālē (tas tiek darīts, lai izliktu "slazdus" medījumam).
Vienā šādā kolonijā var būt pat vairāki tūkstoši indivīdu. Visi vienas kolonijas īpatņi gan ir ģenētiski identiski, faktiski kloni – visa kolonija aizsākas no viena īpatņa. Katrs dzīves laikā pielāgojies atsevišķu funkciju veikšanai. Daļa aizsargā koloniju no apdraudējumiem, daļa ir "dzinējs", kas nodrošina visas kolonijas pārvietošanos, vēl citi medī pārtiku. Pārsvarā tās barojas no planktona, medūzām, vēžveidīgajiem un zivīm, savus upurus neitralizējot ar paralizējošu indi.
Ja kolonija ir veiksmīga un turas kopā, tā var izaugt līdz grandioziem izmēriem. Lūk, izdevums "Discover Magazine" apkopojis dažu sugu rekordus. Milzu sifonofora (Praya dubia), kas atklāta jau 1827. gadā, var sasniegt 40 metru garumu. Savukārt spirālveida sifonofora (Apolemia siphonophore) ir vēl iespaidīgāka. 2020. gadā pētnieki no Šmita okeāna pētniecības institūta Austrālijas rietumu piekrastē pamanīja šo iepriekš nezināmās sifonoforu sugas īpatni.
Sasniedzot aptuveni 45 metru garumu, tas ir līdz šim visgarākais atklātais dzīvnieks. Interesanti, ka atradums bija pavisam negaidīts – pētnieku nolūks tobrīd bija vērot dzīvību tuvu okeāna gultnei, un milzīgā "stīga" tika pamanīta nejauši apmēram 600 metru dziļumā brīdī, kad no attāluma vadāmā zemūdene bija atceļā pie izpētes kuģa. Ļoti iespējams, ka plašajās okeāna dzīlēs peld vēl garāki rekordisti.