Mežacūka
Ilgstoši zinātnieki uzskatīja, ka paaugstināta radioaktivitāte Bavārijā dzīvojošajām mežacūkām ir Čornobiļas atomelektrostacijas katastrofas sekas. Tomēr laika gaitā citu reģionā mītošo meža zvēru organismā radioaktīvo izotopu kļuva arvien mazāk, bet tieši mežacūkas palika tikpat radioaktīvas kā iepriekš. To nodēvēja par "mežacūku paradoksu", un nu pētnieki, šķiet, beidzot atklājuši iemeslu.

Bavārija Vācijas dienvidaustrumos bija viens no reģioniem, kuru piesārņoja radioaktīvie izmeši pēc 1986. gadā notikušās eksplozijas Čornobiļas atomelektrostacijā. Vidē nonāca dažādi radioaktīvie izotopi, piemēram, jods-131, stroncijs-90, cēzijs-134 un cēzijs-137.

Joda-131 pussabrukšanas periods jeb laika posms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem vielas atomiem sabrūk, ir astoņas dienas. Stroncijam-90 un cēzijam-137 tas ir attiecīgi 29 un 30 gadi. Ņemot vērā šo laika periodu, Bavārijā dzīvojošo mežacūku radioaktivitātei arī vajadzēja sarukt, kā tas novērots citos dzīvniekos. Tomēr nekā – cūkas kā bija, tā palika radioaktīvas, un to gaļa vairumā gadījumu pārsniedz Vācijā noteikto pieļaujamo radioaktīvā cēzija normu.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam zinātnieki ieguva un analizēja 48 mežacūku paraugus un pētīja radioaktīvo izotopu attiecību dzīvnieku gaļā. Tāpat kā atskaites punkti analizēta augsne no Čornobiļas, no Fukušimas un cilvēka plaušu audu paraugi, kas ievākti 1960. gadā no pacientiem Austrijā. Attiecīgi no laika, kad vēl tika veikti kodolizmēģinājumi atmosfērā. Kā zināms, 1963. gadā ar starptautisku līgumu tika aizliegti kodolieroču izmēģinājumi atmosfērā, kosmosā un zem ūdens. Turpmāk drīkstēja šādus izmēģinājumus veikt, detonējot atombumbas tikai pazemē.

Foto: Arhīva foto

Ja ar kodolreaktoru katastrofām saistītajā radioaktīvo izotopu piesārņojumā daudz vairāk ir cēzijs-137, tad atmosfērā veikto kodolizmēģinājumu radītie izmeši rada lielāku daudzumu cēzija-135. Proti, ja paraugos ir lielāks cēzija-135 īpatsvars attiecībā pret cēziju-137, šis piesārņojums drīzāk ir kodolizmēģinājumu sekas. Tieši tas noskaidrots, analizējot Bavārijas mežacūku gaļu. Bet kāpēc tikai mežacūkām, nevis citiem dzīvniekiem?

Izrādās, pie vainas ir cūku iecienīts našķis – trifeles. Kaut Bavārijas tuvumā nekad kodolbumbu izmēģinājumi nav veikti, intensīvie testi atmosfērā piecdesmitajos gados un sešdesmito gadu sākumā izmešus iznēsāja pa visu pasauli, tostarp arī Bavārijas mežos piesārņojot augsni un attiecīgi sēnes, arī trifeles ar kurām mielojas mežacūkas. Dažos no izpētītajiem gaļas paraugiem kodolbumbu izmēģinājumiem raksturīgie izotopi bija atbildīgi tikai par 10% no kopējā radioaktīvā piesārņojuma, bet dažos tie sasniedza gandrīz 70%.

"Šis pētījums apliecina, ka lēmumi veikt kodolizmēģinājumus atmosfērā pirms 60 un vairāk gadiem aizvien ietekmē vidi tālu no izmēģinājumu vietām, tostarp dzīvniekus, kas ir cilvēku pārtikas avots," zinātniskajā izdevumā "Environmental Science and Technology" raksta pētījuma autori.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!