Augusta otrajā pusē un septembra sākumā mediķu aprūpē nonākuši vairāki cilvēki, kas saindējušies ar raksta titulbildē redzamajām zaļajām mušmirēm. Diemžēl viena cilvēka dzīvību Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti vairs nespēja glābt. Sekas tam, ka katlā liec to, ko nepazīsti. Diemžēl reizi pa reizei cilvēki indīgu un ēdamu sēņu atšķiršanā paļaujas uz apšaubāmām metodēm, kas reiz saklausītas no vecvecmāmiņām. Viena no tām ir metode ar sīpolu. Padomu taujājām sēņu ekspertei, Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģei Initai Dānielei.
"Nu, bet kā lai tādām skaistulēm paiet garām?" kolēģe redakcijā atbild uz manu jautājumu par to, ko cilvēks vispār var iesākt ar n-tajiem spaiņiem sēņu. Kaut ko samarinēt, kaut ko sacept, bet kurš tās visas var apēst? Un tomēr – kārtīgs latvietis, šķiet, tiešām sēnei mežā garām paiet nespēj. Mans ieteikums "sēņot", atradumus nofotografējot un atstājot mežā, netika uztverts nopietni. Tam vajagot pārcilvēcīgu gribasspēku, kāds ir vien retajam mežā gājējam. Labi, lai tik sēņo. Galvenais – ar prātu. Ja nepazīsti, tad grozā neliec!