Pētīja, pētīja un izpētīja – Jaunzēlandes Nacionālā ūdens un atmosfēras pētījumu institūta zinātnieki "salikuši" kopā šo puzli un uzskata, ka trijstūrveida nospiedumus atstājušas pātagastes dzimtas (Macrouridae) sugas zivis. Zem šīs dzimtas ietilpst arī tā dēvēto grenadieru apakšdzimta.
Šīs dziļūdens zivis barojas no grunts, un dažu sugu galvu forma perfekti sakrīt ar 2013. gadā novērotajiem nospiedumiem. Tie atstāti, kad zivs no grunts paķērusi nolūkoto medījumu. Kāpēc tik ilgs laiks, lai šo secinātu? "Ņemot vērā milzīgo dziļumu, kādā šīs zivis medī, šādi nospiedumi tiek pamanīti ārkārtīgi reti," raksta Jaunzēlandes dziļūdens pētnieki. Reti, lai neteiktu – nekad. Konkrēti šai pētnieku komandai nav zināms neviens cits dokumentēts gadījums, kur šīs zivis novērotas medību laikā tādā dziļumā, kā rezultātā okeāna gultnē paliktu attēlā redzamie nospiedumi.
Foto: Darren W. Stevens, Matthew R. Dunn, V. Sadie Mills et al. / Deep Sea Research Part I: Oceanographic Research Papers
Spriežot pēc nospiedumiem, pētnieki uzskata, ka zivis medī, burtiski ietriecot degungalu okeāna gultnes dubļos un iesūcot upuri (šo zivju mutes vērstas uz leju). Daži no iespiedumiem ir seklāki, daži dziļāki, kas varētu liecināt, ka nolūkotā maltīte burtiski bija jāizkašā no gultnes.
Starp citu, šie nav vienīgie dīvainie nospiedumi okeāna gultnē, kas pamanīti un nodarbina pētnieku prātus. "Kad pētnieki skatās mūsu uzfilmēto materiālu, bieži tiek pamanīti nospiedumi okeāna gultnē, taču diemžēl vairumā gadījumu varam vien minēt, kas tos atstājis," izdevumam "Science Alert" komentē jūras bioloģe Sedija Milsa. "Ir tik forši, ka beidzot zinām – šos nospiedumus atstājušas pātagastes, kas barojas no okeāna gultnes."
Medīt puskilometra dziļumā, kur valda gandrīz pilnīga tumsa, nav nekāds vieglais uzdevums. Pātagastēm ir šiem sarežģītajiem apstākļiem piemērots arsenāls – jutīga redze un asa oža, kā arī jutīgas "ūsas", ar kurām sataustīt gultnes dubļos paslēpušos vēžveidīgos un tārpus.