Kuprvaļi 'aļģojas' – interesantais vaļu 'trends' izplatīts globāli

Šī nav pirmā reize, kad okeāna zīdītāji viens no otra noskatās un iemācās kādu "trendu". Īpaši amizants šķiet 1987. gadā zobenvaļu populācijā novērotais modes kliedziens – kāds no zobenvaļiem uz galvas gluži kā cepuri sāka nēsāt beigtu lasi. Dažu nedēļu laikā šo praksi bija sākuši kopēt ne tikai konkrētā bara zobenvaļi, bet dzīvnieki citos netālu esošos baros. Gluži kā ātrā mode cilvēkiem, arī zobenvaļiem šis aksesuārs ātri apnika. Taču tas bija apliecinājums, ka reizēm jūras zīdītāji uz dīvainībām "pavelkas" tāpat vien, pat bez mums saprotamas jēgas. Savukārt šogad zobenvaļi sākuši masveidā "dumpoties" pret jahtām un laivām Spānijas un Portugāles piekrastes ūdeņos. Šoreiz gan pētniekiem ir aizdomas, ka šī uzvedība ir atriebība par peldlīdzekļa savainotu dzīvnieku.

Lai vai kā, zobenvaļi nav vienīgie, kas kolektīvi nodarbojas ar dīvainībām (vismaz no mūsu, cilvēku, skatu punkta). Kuprvaļi jeb Megaptera novaeangliae visā pasaulē uz galvas, sānu spurām, muguras un astes "valkā" brūnaļģes un reizēm arī citus ūdenī atrodamos augus. Un tie nav atsevišķi gadījumi, bet globāla parādība.

^{Foto: A – Whale Watch Western Australia; B – Kristin Campbell; C – Loriannah Hesper; D – Randy Straka}

"Tas ir kas tāds, ko kuprvaļi dara gan atsevišķi, gan kā sociāla grupa. Tie nēsā jūraszāles uz galvas, tie iepeld tajās un veļas uz sāniem, aiztiek tās ar krūšu spurām," vietne "Live Science" citē pētījuma vadošo autoru Olafu Meineki no Grifita Universitātes. Ar dronu uzņemtos kadros redzams, ka reizēm vaļi speciāli pamet baru, ar kuru kopā peld, jo ir pamanījuši aļģu mudžekli, kurā "izvārtīties". Meinekes komanda apkopojusi gandrīz 100 dokumentētus "aļģošanās" gadījumus no ierakstiem sociālajos tīklos. Šāda vaļu uzvedība novērota kā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Klusā okeāna ziemeļos un austrumos, tā arī Austrālijas rietumu un austrumu piekrastē.

Kaut termins "aļģošanās" liecina, ka vaļu pirmā izvēle ir tieši brūnaļģes, Meineke norāda, ka tie mēdz izvēlēties jebkuras šim nolūkam derīgas aļģes vai augus. "Vaļi nav pārāk izvēlīgi. Kas nu ir pieejams, to vaļi izmanto, lai rotaļātos," norāda pētnieks. Kuprvaļiem spēlēšanās un mijiedarbošanās ar dažādiem objektiem ūdenī nav neierasta prakse – tie "pieķerti" dzīvojamies kā ar peldošiem koka gabaliem, tā ar zvejas aprīkojumu un pat medūzām. Taču kāda ir "aļģošanās" funkcija?

Iespējams, tas kalpo kā sava veida skrubis, lai palīdzētu attīrīt vaļa ādu no baktērijām un parazītiem, spriež pētnieki. Taču vēl viena versija ir arī, ka aļģu berzēšanās gar ādu dzīvniekiem vienkārši rada patīkamas sajūtas, īpaši galvas rajonā, kur kuprvaļiem ir uz kairinājumu ļoti jutīgi matiņi. Reizēm kuprvaļi aļģu mudžekli arī paņem un paviļā mutē. Meineke spriež, ka tam varētu būt zobu birstes funkcija: "Šī rīcība ir īpaši interesanta – kuprvaļi ir joslvaļu dzimtas dzīvnieki, tiem nav zobu, tāpēc košana šiem vaļiem galīgi nav dabisks instinkts."

Tomēr versija par aļģēm kā skrubi šķiet diezgan ticama, un kuprvaļi acīmredzot ļoti cītīgi rūpējas par savu veselību un izskatu – šogad arī pirmo reizi pētniekiem izdevies video dokumentēt gadījumu, kur kuprvaļi berzējas gar gultni.