Ķīnā uziet iepriekš nezināmu rūdu ar vērtīgu retzemju elementu

Šis nav pirmais gadījums, kad milzīgajās Bajanobo raktuvēs, kas atrodas Iekšējā Mongolijā (Ķīnas autonomais reģions valsts ziemeļos, kas robežojas ar Mongoliju un Krieviju), uzieta jauna rūda. Bajanobo raktuves ir viena no lielākajām retzemju elementu ieguves vietām pasaulē. Jaunatklātā rūda satur vairākus elementus – bāriju, titānu, dzelzi un arī niobiju. Tieši pēdējais no minētajiem ir iemesls, kāpēc šīs vēstis izskanējušas plašāk.

Niobijs (agrāk saukts par kolumbiju) ir viegls, mīksts, pelēkas krāsas un elastīgs pārejas metāls. Tas ļoti viegli oksidējas, tāpēc dabā brīvā veidā nav pieejams. Šobrīd to pasaulē visvairāk izmanto dažādu sakausējumu ražošanā. Visbūtiskākais pielietojums ir tērauda ražošanā – niobija pievienošana uzlabo tērauda izturību, būtiski nepalielinot svaru. Sakausējumus ar niobiju sastāvā mēdz izmantot augsto tehnoloģiju iekārtās, piemēram, daļiņu paātrinātājos. Zemās temperatūrās niobijs iegūst arī supravadītāja īpašības.

Šobrīd visvairāk niobiju pasaulē iegūst Brazīlijā, bet otrajā vietā, tālu atpaliekot no Brazīlijas, ir Kanāda. Ķīna gandrīz visu sev nepieciešamo niobiju līdz šim ir importējusi, bet jaunatklātā rūda Ķīnai dod cerības ar laiku šajā jomā kļūt pašpietiekamai.

"Atkarībā no tā, cik daudz un cik kvalitatīvas būs šīs niobija ieguves, Ķīna varētu kļūt pašpietiekama," izdevumam "South China Morning Post" komentēja Singapūras Nacionālās universitātes elektronikas inženieris Antonio Kastro Njeto.

Nākotnē niobijs varētu kļūt par vēl svarīgāku elementu. Pieaugot pieprasījumam pēc baterijām, pētnieki pētnieki cenšas pilnveidot šobrīd esošo litija jonu bateriju tehnoloģiju un strādā pie jauniem risinājumiem. To vidū ir arī niobija-litija baterijas un niobija-grafēna baterijas, kas sola ātrākus uzlādes laikus, ilgāku bateriju mūžu un mazāku aizdegšanās risku. Piemēram, vēl pirms dažiem mēnešiem pētnieki no Singapūras Nacionālās universitātes paziņoja, ka strādā pie niobija-grafēna baterijām, un solīja gandrīz vai fantastisku potenciālu nākotnē – baterijas, kas nenolietojas 30 gadus un ir pilnībā uzlādējamas vien 10 minūtēs. Laiks rādīs, cik šie apgalvojumi bijuši pamatoti.