Ekspedīcijā augustā zinātnieki no Linneja Universitātes Zviedrijā apsekoja dziļāko vietu Baltijas jūrā – Landsortas ieplaku. Mērījumos ar sonāru konstatēts, ka šeit 20 kvadrātkilometru platībā no gultnes izdalās metāns, turklāt process nav tāds kā citviet. "Šeit darbojas pavisam citi mehānismi," vietnei "Live Science" komentēja profesors Marselo Ketzers.
Dziļākais punkts Baltijas jūrā ir Landsortas ieplakā – 459 metri zem viļņiem. Šī metāna noplūde konstatēta netālu no pašas dziļākās vietas, apmēram 400 metru dziļumā. "Tas burbuļo visur 20 kvadrātkilometrus plašā teritorijā," par atklājumu stāsta Ketzers.
Seklākos ūdeņos tuvāk piekrastei metāns gultnē veidojas, pūstot organiskam materiālam, un burbuļu veidā ceļas augšup. Dziļākās vietās biežāk novērojama difūzija jeb vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās un savstarpēja sajaukšanās. Proti, izteiktu burbuļu nav, un lielākā daļa ūdenī izšķīdušā metāna turpat dzelmes ūdeņos arī paliek. Baltijas jūrā atklātais process nesaskan ar ierasto.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
