Ekspedīcijā augustā zinātnieki no Linneja Universitātes Zviedrijā apsekoja dziļāko vietu Baltijas jūrā – Landsortas ieplaku. Mērījumos ar sonāru konstatēts, ka šeit 20 kvadrātkilometru platībā no gultnes izdalās metāns, turklāt process nav tāds kā citviet. "Šeit darbojas pavisam citi mehānismi," vietnei "Live Science" komentēja profesors Marselo Ketzers.
Dziļākais punkts Baltijas jūrā ir Landsortas ieplakā – 459 metri zem viļņiem. Šī metāna noplūde konstatēta netālu no pašas dziļākās vietas, apmēram 400 metru dziļumā. "Tas burbuļo visur 20 kvadrātkilometrus plašā teritorijā," par atklājumu stāsta Ketzers.
Seklākos ūdeņos tuvāk piekrastei metāns gultnē veidojas, pūstot organiskam materiālam, un burbuļu veidā ceļas augšup. Dziļākās vietās biežāk novērojama difūzija jeb vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās un savstarpēja sajaukšanās. Proti, izteiktu burbuļu nav, un lielākā daļa ūdenī izšķīdušā metāna turpat dzelmes ūdeņos arī paliek. Baltijas jūrā atklātais process nesaskan ar ierasto.
"Atklājot šo noplūdi, apjautām, ka te darbojas pavisam citi mehānismi," bilst Ketzers. Viņa komanda bija pārsteigta secināt, cik tālu metāna burbuļi tika, līdz izšķīda. Pētnieki negaidīja, ka metāna burbuļi no gultnes pacelsies augstāk par kādiem 50 metriem, pirms nekas redzams pāri nebūs palicis. Tā vietā novērots, ka burbuļi šeit no gultnes pacēlās pat 380 metrus un izšķīda jau ļoti tuvu ūdens virsmai. "Šis ir netipisks fenomens," spriež Ketzers.
Viņš uzskata, ka daļa skaidrojuma ir saistīta ar mikroorganismu slāni Baltijas jūras gultnē. Baktērijas, kas mīt gultnē, parasti absorbē pat 90% no pūšanas rezultātā izdalītā metāna. Daudzviet šis baktēriju slānis, kas kalpo kā sava veida metāna "filtrs", var būt desmitiem centimetru biezs, bet Baltijas jūrā tas ir vien dažus centimetrus biezs. Attiecīgi tiek absorbēts mazāk metāna.
Arī cilvēku darbība ietekmē šos procesus. Jūrā ieplūstot lauksaimniecībā izmantotā mēslojuma paliekām, tiek veicināta aļģu vairošanās. Kad tās iet bojā, gultnē uzkrājas vairāk organiska materiāla, un pūstot rodas vairāk metāna. Iespējams arī, ka Landsortas ieplakā jūras straumes sanesušas biezāku organiskā materiāla slāni nekā citviet.
Ketzers ar kolēģiem lūkos izpētīt, cik liela ir cilvēka loma šajā baktēriju "filtra" novājināšanā, kas attiecīgi ļauj līdz augšējiem ūdens slāņiem nonākt lielākam daudzumam metāna. Šobrīd tiek plānota nākamā ekspedīcija uz Landsortas ieplaku, un Ketzersa komanda pētīs, vai un cik daudz no gultnes izdalītā metāna sasniedz ūdens virsmu un nonāk atmosfērā. Jāatgādina, ka metāns ir iedarbīga siltumnīcas efektu veicinoša gāze. Nav izslēgts, ka Baltijas jūrā ir vēl vairāki šādi metāna lauki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
