Baltijas jūrā dzīvojošie apaļie jūrasgrunduļi ir mazkustīgi, secina pētnieki

Pētījumu veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR". Dienvidkurzemes piekrastē un Rīgas līcī jūrā atlaisti astoņi tūkstoši apaļo jūrasgrunduļu, kuriem veiktas īpašas atzīmes.

Saņemot 245 ziņas par iezīmēto apaļo jūrasgrunduļu noķeršanu un atlaišanu, pētnieki secinājuši, ka apaļajam jūrasgrundulim ir novērojama izteikta teritoriāla uzvedība. Proti, 66% no visiem iezīmētajiem apaļajiem jūrasgrunduļiem divu nedēļu laikā pēc izlaišanas jūrā aizvien atradās divu kilometru rādiusā no sākotnējām izlaišanas vietām.

"Lielā mērā šo pasīvo kustības dinamiku var skaidrot ar sugai raksturīgo slikto peldspēju un mazkustīgo dzīvesveidu," uzsver institūta Zivju resursu pētniecības departamenta speciāliste Loreta Rozenfelde. "Pētījuma izdošanās tiešā mērā bija un ir atkarīga no zvejnieku līdzdarbības. Viņu atsaucība un ziņojumi ļāvuši nonākt pie pirmajiem apaļā jūrasgrunduļu pētījuma secinājumiem, kas turpmāk būs svarīgs pieturpunkts zvejas pārvaldības plāna izstrādes procesos," piebilst eksperte.

Ja Baltijas jūrā ir noķerts vēl kāds apaļais jūrasgrundulis ar T veida atzīmi jeb enkurzīmēm, Dabas aizsardzības pārvalde aicina par to ziņot institūta Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļai pa tālruni 20239304 vai rakstīt ziņu uz e-pastu ivars.putnis@bior.lv. Par informācijas sniegšanu ir paredzēta atlīdzība.

Divu gadu laikā pētījumā iezīmēti jau astoņi tūkstoši apaļie jūrasgrunduļu – no tiem četri tūkstoši atlaisti Rīgas jūras līcī un vēl četri tūkstoši Baltijas jūras atklātajā daļā. T veida zīme tiek ievietota katras zivs augšējā spurā, un tajā ietverts uzraksts "BIOR RIGA" un īpašs četru ciparu kods. T veida zīmju izmantošana ir plaši pazīstama prakse zivs migrācijas pētījumos. Apaļo jūrasgrunduļu izlaišanas vietas tika izvēlētas, balstoties uz augstāko zvejas aktivitāti, palielinot iespējamību atgūt iezīmētās zivis.

Dabas aizsardzības pārvalde LIFE REEF jeb "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" īsteno kā vadošais partneris sadarbībā ar institūtu un Daugavpils universitātes aģentūru "Latvijas Hidroekoloģijas institūts".

LIFE REEF projektā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus Smilts sēkļi jūrā un Akmeņu sēkļi jūrā 4116 kvadrātkilometru platībā.