Vai Zemes ģeoloģiskās pārmaiņas tiešām iznīcinās visus zīdītājus?  (2)

Arī "Campus" bija viens no daudziem izdevumiem, kam Frensvorta prognozes šķita pieminēšanas vērtas. Pārāk gari neatkārtojot to, kas lasāms iepriekšējā rakstā, galvenā doma ir šāda: plātņu kustības rezultātā pēc 250 miljoniem gadu visi kontinenti atkal "satiksies" vienā lielā dižkontinentā, ko sauks par Pēdējo Pangeju (Pangea Ultima). Tas atradīsies ekvatoriālajā joslā, un klimats kontinenta iekšienē būs dzīvei pilnībā nepiemērots – ellīgi karsts un ellīgi sauss. Tas, kā uzskata Frensvorts, var aizsūtīt pie tēviem visus planētas zīdītājus.

Frensvorts gan nav nekāds "ķertais". Viņš pētījis klimata izmaiņas visnotaļ ilgi un iepriekš daudz veicis arī tādu klimata modelēšanu, ko mēs uzskatītu par visai ierastu un nopietnu. Tomēr tad, kad Covid-19 laikā mājsēdē garlaicība ņēma virsroku, Frensvorts nolēma nedaudz izklaidēties un paveikt "kaut ko citādāku un nedaudz jautrāku".

Viņš jau iepriekš bija izmantojis klimata modeļus, lai prognozētu nākotnes klimatu izdomātām pasaulēm, piemēram, "Troņu spēļu" Vesterosai vai planētai no filmas "Kāpa". Un būsim godīgi – pat ar datiem par to, kā šobrīd virzās tektoniskās plātnes, prognozēt kaut ko 250 miljonus gadu tālā nākotnē ir ļoti grūti, lai neteiktu, ka neiespējami. Uz to arī norādījuši vairāki citi pētnieki. Šajā ziņā Pēdējā Pangeja ir tikpat fantastiska un pagaidām nereāla pasaule kā Vesterosa vai tuksnešainā planēta no "Kāpas". Teksasas Universitātes plātņu tektonikas eksperts Roberts Sterns uzskata, ka prognozēt kaut ko tik tālā nākotnē ir pilnīgi bezjēdzīgi. Citi zinātnieki gan norāda, ka Frensvorta un viņa komandas darbs ir lietderīgs kā domu eksperiments un atgādina – neviena pasaule nav statiska un nemainīga tik ilgā laika periodā. "No fizikas viedokļa Pēdējās Pangejas izveidošanās ir iespējama. Tas nav nekas ārprātīgs," žurnālam "Scientific American" skaidro Elena Ševļijakova, kas ASV Nacionālajā Okeānu un atmosfēras pārvaldē veido klimata modeļus.

Un Frensvorts nepakautrējās padalīties ar savu skatījumu par šo dižkontinentu, kas varbūt izveidosies, bet varbūt arī neizveidosies. Sākotnējā parotaļāšanās ar klimata modeļiem viņu iedvesmoja vēl vairāk, tāpēc viņš nolēma šo projektu pacelt nākamajā līmenī, piesaistīt citus zinātniekus un uzrakstīt par to kārtīgu pētījumu saskaņā ar visām akadēmiskajām vadlīnijām. Tas izdevās, un Frensvorta prognozes publicētas visai prestižajā izdevumā "Nature Geoscience". Tiesa, šajā darbā ir uzsvērts, ka prognozes precizitāti ietekmē daudz faktoru, kas pakļauti lielai nenoteiktībai.

Uz to norāda arī pētnieki, kas par Frensvorta darbu izsakās skeptiski. Jau pagātnē notikušo tektonisko plātņu pārvietošanos ir grūti atšifrēt. Paredzēt to, kā tās izvietosies miljoniem gadu tālā nākotnē, ir gandrīz neiespējamā misija. Skaidrs ir vien tas, ka pārvietošanās notiek, taču "nav skaidrs, cik ilgu laiku prasīs nākamā dižkontinenta izveide", nedz arī kādu formu tas ieņems, skaidro Dītmārs Millers, Sidnejas Universitātes ģeofiziķis un plātņu tektonikas speciālists.

Pēdējā Pangeja ir tikai viens no potenciālajiem scenārijiem, ko 1982. gadā paredzēja ģeologs Kristofers Skotēze, arī viens no Frensvorta pētījuma autoriem. Taču ir arī citas dižkontinentu iespējamās variācijas, piemēram, Amāzija. Tā veidotos, apvienojoties Āzijai un Ziemeļamerikai, un atrastos augstāk uz ziemeļiem no ekvatora. Tādējādi arī klimats nebūtu tik svelmains kā Frensvorta prognozēs. "Ja piepildīsies šis scenārijs, visticamāk, ka zīdītāji turpinās dominēt," spriež paleoklimatoloģe Džesika Vaitsaida no Sauthemptonas Universitātes.

Bet pieņemsim, ka piepildās viss Frensvorta prognozētais par pasauli pēc 250 miljoniem gadu – izveidojas Pēdējā Pangeja, kā arī saule spīd par 2,5% spožāk (tas gan ir gandrīz droši paredzams, pateicoties astrofiziķu zināšanām par zvaigžņu dzīves ciklu). Kas notiktu ar zīdītājiem šajā klimatā?
Izrādās, arī to ir ļoti grūti prognozēt. Jā, mūsdienās jau ir zīdītāji, kas jūtas kā mājās sausākajās un nemīlīgākajās vietās uz Zemes. Tuksneša lapsas jeb feneki ar milzu ausīm, kuras kalpo kā iespaidīgi radiatori un efektīvi atdzesē dzīvnieku, ir tikai viens piemērs. Un zīdītāji ir pārcietuši arī visai sliktus laikus. Piemēram, milzu asteroīda triecienu pirms 66 miljoniem gadu, kas pasaulē radīja tādus apstākļus, lai aizsūtītu pie tēviem dinozaurus.

Vai zīdītāji izturētu Pēdējās Pangejas klimatu? Tādi zīdītāji, kādi tie ir mūsdienās, visticamāk, ka ne. Nav runa tikai par atsevišķu dzīvnieku spēju pielāgoties, bet par visas barības ķēdes sabrukšanu. Taču jāatceras, ka visa šī domu eksperimenta atrisinājums ir atkarīgs no tā, ko mēs vispār saprotam par zīdītājiem, ko nozīmē termins "zīdītājs". Kā norāda paleobioloģe Džemma Benebento, "ja mēs atkāptos 250 miljonus gadu senā pagātnē, tad tie dzīvnieki, no kā attīstījās mūsdienu zīdītāji, anatomiski un fizioloģiski ir visai atšķirīgi. Ir visai skaidrs, ka šajos laika nogriežņos – simtos miljonu gadu un pat īsākā laikā – tie zīdītāji, kādus pazīstam šodien, būs vai nu sen izmiruši, vai arī evolucionējuši."

Mums, kas tikai pirms nepilna miljona gadu sākuši iegūt uguni un vien dažus gadsimtus prot izmantot elektrību – enerģiju, kas darbina visu mūsdienu pasauli –, evolūcija šķiet ļoti lēns process. Taču ģeoloģiskos laika nogriežņos mērot, tā ir iespaidīgi ātra. 250 miljoni gadu ir vienkārši pārāk tāla nākotne, lai kaut ko ticami prognozētu par zīdītāju likteni, žurnālā "Scientific American" rezumē Šefīldas Universitātes zīdītāju paleontoloģe Torija Heridža.

Frensvortu kritika nesatrauc – viņam padomā jau nākamās prognozes par dzīvības bojāeju uz Zemes. Šoreiz viņš pievērsīšoties tam, kas varētu notikt ar okeāna iemītniekiem.