Ja taisnība būtu pirmajiem, pasaules galam bija jāpienāk jau sen un vairākkārt, jo neparasts "lietus", kad no debesīm krīt jau piesauktās asinis, vardes, arī zivis un pat gaļas gabaliņi, līst regulāri. Īpaši "nolādēta" tādā gadījumā ir Indija, kur asinssarkans – un arī citu krāsu – lietus līst salīdzinoši bieži.
Apstākļi ar zivju, varžu vai citu ūdens iemītnieku krišanu no gaisa veidojas, ja vasarās stipru konvektīvo jeb negaisa mākoņu veidošanās laikā virpuļviesulis šķērso ūdenstilpi un iesūc jeb paceļ gaisā ūdeni ar šiem ūdens iemītniekiem, tad aizvirzās tālāk. Viesulim zaudējot spēku, smagākie objekti krīt zemē un rodas "zivju lietus". Līdzīgs process var notikt arī virs sauszemes, gaisā paceļot mazākus dzīvniekus vai priekšmetus, skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciāliste Laima Jātniece.
No debesīm uz pannas?
Viens no neparastākajiem atgadījumiem, saistīts ar dīvainu lietu, notika 19. gadsimta nogalē Olimpijaspringsā Bātas grāfistē Kentuki, kad no debesīm "nolija" gaļas gabaliņi. Šis fenomens vēsturē iegājis kā "Kentuki gaļas lietus".
1876. gada 3. martā ap pulksten 11 no rīta misis Kouča pie savas mājas vārīja ziepes, kad no debesīm sāka krist gaļa, raksta "New York Herald". Laikraksta žurnālistiem misis Kouča pastāstīja, ka to esot ēdušas vistas, kaķi un suņi un "viņiem tas garšojis". Pārbijusies sieviete ieskrēja mājā, mazdēls esot jautājis vecmāmiņai, kāpēc snieg.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
