Jauns pavediens palīdz izprast pēkšņās ziloņu masveida nāves Āfrikā

Pētnieki laika posmā no 2020. gada augusta līdz septembrim Zimbabves ziemeļrietumos pētīja 35 gadījumus, kad pēkšņi miruši ziloņi. Organizācijas "Victoria Fall Wildlife Trust" vetārsts Kriss Fogins atzina, ka šis darbs bijis izaicinājumu pilns. Pirmkārt, ne vienmēr pie mirušajiem ziloņiem var ātri piekļūt. Nākas izmantot helikopteru, lai tos atrastu un savlaicīgi paņemtu paraugus. "Izmeklēt šos nāves gadījumus bija liels izaicinājums. Atrast un sasniegt līķus laikā, lai tiktu pie analīzei derīgiem projektiem, mūsu darbā ir ikdienišķa problēma," skaidro Fogins.

Vēl viens aspekts – tolaik pētnieki nezināja, ar kādu patogēnu ir darīšana. Iespējams, tas var būt kaitīgs arī cilvēkiem. Sākotnēji bija aizdomas, ka cēlonis varētu būt Sibīrijas mēris. "Ir zināms, ka šajā reģionā bijuši inficēšanās gadījumi ar Sibīrijas mēri," sprieda pētnieks un turpināja: "Tāpēc mums bija jābūt uzmanīgiem, veicot līķu analīzi, kas tik lielam dzīvniekam kā zilonim jau tāpat nav viegli, īpaši lauka apstākļos."

Uzreiz tika izslēgts, ka ziloņi miruši no malumednieku rokas. "Dārgumi", kas interesē ziloņu slaktētājus, palikuši neskart, proti, tiem nebija nozāģēti ilkņi. Toksikoloģijas analīzes, kas veicamas ātri un uz vietas, arīdzan izslēdza tādu substanču kā ciankālija klātbūtni organismā. Šo indīgo vielu Zimbabvē reizēm lieto, lai nogalinātu ziloņus. Sarežģītāka paraugu analīze tika veikta Apvienotajā Karalistē, un arī tur netika atrasti pierādījumi, ka būtu izmantotas citas plaši lietotas indes. Turklāt tuvumā esošās ūdenstilpes nebija saindētas.

Vetārsti, veicot rūpīgu 15 dzīvnieku analīzi, apstiprināja, ka 13 miruši no septicēmijas. Un sešos gadījumos bija pietiekami pierādījumi, lai secinātu, ka to izraisījusi visai maz izpētīta baktērija. Tās pagaidu nosaukums ir Bisgaard taxon 45, un tā ir šobrīd vēl dzīvo organismu klasifikācijā neiegrāmatota Pasteurellaceae dzimtes baktēriju suga. Iepriekš šis patogēns konstatēts uztriepēs, kas ņemtas no lauvu kodumu vietām.

"Nav tā, ka šī baktērija būtu pilnīga mistērija. Par tās eksistenci bija zināms, taču iepriekš tā netika sasaistīta ar septicēmiju un nekad nebija konstatēta Āfrikas ziloņos," raidorganizācijai BBC skaidro profesors Falko Steinbahs, kurš arī bija viens no šo nāvju izmeklēšanai veltītās ekspedīcijas dalībniekiem. Viņaprāt, šī baktērija ziloņus pieveikusi, jo tie jau bija novājināti pārtikas un ūdens trūkuma dēļ. "Šis ir visai izplatīti – mums apkārt ir daudz patogēnu, kas normālos apstākļos neizraisa saslimšanu, un noteikti ne nāvi. Taču tad, kad aizsargmehānismi ir novājināti, baktērija var izplatīties un pēc plēsēja koduma ne tikai izraisīt lokālu infekciju, bet jau nopietnu saslimšanu."
Tā kā ziloņi ir sociāli dzīvnieki, pētnieki bažījas, ka šī infekcija pēc tam var ātri pārnesties arī uz citiem bara īpatņiem. Tas izskaidrotu šo nāvju masveidīgo raksturu.

Pagaidām nav drošticamu pierādījumu, lai Bisgaard taxon 45 sasaistītu arī ar vairāk nekā 400 ziloņu nāvi Botsvānā 2020. gadā, taču šādu varbūtību nevar izslēgt. Drīz pēc tam, kad vēstis par ziloņu masveida bojāeju bija aplidojušas pasauli, Botsvānas varas iestādes paziņoja, ka cēlonis noskaidrots – ziloņi esot saindējušies ar ūdenstilpēs esošo zilaļģu izdalītiem toksīniem. Tomēr vēlāk rūpīgāka dokumentu analīze vairāk nekā gada garumā liecina, ka pietiekamu pierādījumu šim apgalvojumam nav, pētījumi veikti nekvalitatīvi un secinājumi nav uzticami. Botsvāna ar paziņojumu nākusi klajā, pakļaujoties lielajam spiedienam un sabiedrības vēlmei saņemt ātru un skaidru atbildi par satraucošā notikuma cēloņiem.

"Cerams, ka turpmāki pētījumi ļaus labāk identificēt to, kas noved pie šiem izliesmojumiem, kā arī atrast labāko stratēģiju slimību ierobežošanai," spriež Steinbahs. Jāatgādina, ka Āfrikas savannas ziloņi iekļauti apdraudēto sugu sarakstā.