Antarktīda
Pat ja izdotos labākais no Parīzē 2015. gadā panāktās vienošanās scenārijiem – ierobežot planētas sasilšanu līdz 1,5 grādam salīdzinājumā ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas –, ledus sega Antarktīdas rietumos vairs nav glābjama, liecina jauns pētījums. Pusotrs, divi vai trīs grādi, tam vairs nav lielas nozīmes – šī ledus sega sabruks, okeāna līmenis celsies, brīdina zinātnieki.

Par Rietumantarktīdas ledus segas sabrukumu pēdējos gados rakstīts daudz. Visbiežāk uzmanību piesaista Tvaitas ledājs, kas iesaukts arī par Pastardienas ledāju un ir dramatisks simbols notiekošajām klimata pārmaiņām. Kopš 1980. gada šis ledājs zaudējis jau ap 540 miljardus tonnu ledus. Tas ir milzīgs un aizņem trīsreiz vairāk teritorijas nekā Latvija. Tam blakus esošais Painailendas ledājs ir vien par 30 tūkstošiem kvadrātkilometru mazāks. Pastardienas ledāja kušana vien manāmi paaugstinātu ūdens līmeni okeānā, taču visas Rietumantarktīds ledus segas nokušana var nozīmēt kāpumu pat par vairākiem metriem. Daudzām piekrastes pilsētām tas nozīmēs katastrofu.

Apvienotās Karalistes Antarktikas pētniecības dienesta zinātnieki nākuši klajā ar skaudru vēstījumu – iespējams, lietas labā neko daudz vairs darīt nevar. Zinātniskajā izdevumā "Nature Climate Change" publicēts pētījums liecina – vienalga, vai izdosies iegrožot sasilšanu un noturēt to zem pusotra vai divu grādu, vai pat trīs grādu robežai. Ledāju kušana Rietumantarktīdā nu ir sasniegusi to kritisko punktu, ka vairs nav apturama.

Globālā sasilšanaArktikaAntarktikaAntarktīdaDabas aizsardzībaKlimata pārmaiņas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit