Roņi palīdz pētniekiem izdarīt nozīmīgus atklājumus Antarktikas ūdeņos

Vedela roņi un ziloņroņi ir tiešām ne tikai lieliski peldētāji (kā jau visi roņi), bet arī ļoti ilgstoši var pavadīt zem ūdens un ienirt dziļāk nekā daudzu citu sugu roņi. Īpaši ziloņroņu gadījumā ir dokumentēti gadījumi, kad tie ienirst pat 1,7 kilometra dziļumā. Šīs spējas palīdzējušas pētniekiem Antarktikas ūdeņos izzināt iepriekš neizpētītu zemūdens reljefu.

Vien apmēram ceturtā daļa okeāna gultnes ir kartēta ar augstu izšķirtspēju. To, kas notiek zem viļņiem atlikušajos plašumos, zinām aptuveni. Arī par dziļumu daudzviet ir vien aptuveni dati. Pētnieki Antarktikas ūdeņos gadiem ilgi aprīkojuši roņus ar izsekošanas raidītājiem un mērinstrumentiem, lai ievāktu datus par ūdens temperatūru un sāļumu. Šovasar publicētā pētījumā roņi snieguši ieskatu arī par okeāna gultni Vinsēnas līcī, Austrumantarktīdas piekrastē.

Izsekojot roņu atrašanās vietu, noskaidrots, ka vietumis tie ieniruši dziļāk, nekā teorētiski būtu iespējams, ja ticam aptuvenajām reģiona dziļuma kartēm. Tas nozīmē, ka patiesībā šajā vietā okeāns ir dziļāks. Vinsēnas līcī roņi tādējādi palīdzējuši atklāt iepriekš nezināmu zemūdens kanjonu.

Lai apstiprinātu roņu "ekspedīcijas" rezultātus, Austrālijas pētnieku kuģis "RSV Nuyina" vietu kartēja ar augstas precizitātes sonāru. Dati nemeloja – tur tiešām bija dziļāks, nekā liecināja iepriekšējās dziļumu kartes. Pētnieki ierosinājuši jauno zemūdens kanjonu nodēvēt par "Mirounga-Nuyina" kanjonu. Daļa nosaukuma par godu pētniecības kuģa nosaukumam, daļa – par godu ziloņroņiem, kuri pieder ģintij ar latīnisko nosaukumu Mirounga.

"Roņi kanjonu atrada, pētniecības kuģis šo atradumu apstiprināja," izdevumam "Scientific American" skaidro jaunā pētījuma līdzautors Klaivs Makmahons.

Diemžēl visu okeānu roņi mums kartēt nepalīdzēs. Kā arī līdz šim izmantotie izsekošanas raidītāji ļauj noteikt roņu atrašanās vietu tikai ar aptuvenu precizitāti. Ieskatam tas ir pietiekami, bet tie gluži nav augstas izšķirtspējas dati. Kā arī, ja nākotnē zinātnieki gribēs izmantot šo metodi zemūdens reljefa izpētei, labāk jāizprot arī roņu niršanas paradumi. Vai tie vienmēr nonirst līdz pašai gultnei, vai apstājas pusceļā? Kā arī, saprotams, šī metode ļauj atklāt vietas, kas ir dziļākas par kartēs norādīto, taču tā nevar noskaidrot vietas, kas patiesībā ir seklākas nekā uzskatīts.

Tomēr šis ir labs piemērs, cik nozīmīgas zināšanas par mūsu planētu var dot arī dzīvnieki, kas paši parasti ir pētījumu objekti, ne datu vācēji.