Plēsoņdelfīni neliekas mierā un Gibraltāra šaurumā nogremdē kārtējo jahtu

Uzbrukums ilga apmēram 45 minūtes. Jahtai esot Gibraltāra šaurumā pie Marokas krastiem, vairāki plēsoņdelfīni mērķtiecīgi dauzīja un bukņīja jahtu, tēmējot tieši uz stūres mehānismu. Tā nepilnu stundu plosījušies, dzīvnieki acīmredzot nolēma, ka nolūkotais mērķis ir apstrādāts pietiekami, un likās mierā. Tika bojāts arī jahtas korpuss un radās sūce.

Palīgā cietušajam peldlīdzeklim steidzās Marokas flote. Jahta gandrīz jau bija aizvilkta līdz krastam, kad nogrima ostas ūdeņos. Visi pasažieri tika veiksmīgi evakuēti. Plēsoņdelfīnu kontā ir jau četri nogremdēti peldlīdzekļi divu gadu laikā un vesels lērums sabojātu. Kāpēc tā notiek?

Šie dzīvnieki ir ne tikai milzīgi (sasniedz pat 10 metru garumu un var svērt pat 10 tonnas), bet arī ļoti inteliģenti un sociāli. Plēsoņdelfīni bieži koordinē savas darbības, un no tiem vairās pat biedējošās baltās haizivis. Pierādītas un neapstrīdamas teorijas nav, bet pēc iepriekšējiem uzbrukumiem jau izskanēja divas versijas, katra ar savu atbalstītāju loku. Pirmā un, iespējams, interesantākā ir saistīta ar kādu plēsoņdelfīnu mātīti vārdā Baltā Gledisa.

"Kļūst arvien ticamāk, ka plēsoņdelfīns sāka šādi uzvesties pēc incidenta, kurā iesaistīts peldlīdzeklis," sprieda biologs Alfredo Lopess Fernandess. Viņš atgādināja, ka 2020. gadā, kad sākās uzbrukumi, pirmā bija tieši Baltā Gledisa, kurai pēc tam pievienojās septiņi jauni plēsoņdelfīni.

Fernandesa ieskatā Baltā Gledisa kaut kad ir cietusi no cilvēku darbības – vai nu sapinusies zvejas tīklos vai ievainota ar dzenskrūvi –, un kopš tā laika mēģina neitralizēt tuvumā esošos peldlīdzekļus. Kā novērots uzbrukumos, plēsoņdelfīni pirms tam pietuvojas un aplūko kuģus tieši no aizmugures.

Plēsoņdelfīni ir matriarhāli dzīvnieki, un toni kopienās bieži vien nosaka dominējošā mātīte. Nav izslēgts, ka Baltā Gledisa iemācījusi jaunajiem plēsoņdelfīniem uzbrukt jahtām un katamarāniem.

Otra versija par plēsoņdelfīnu izgājieniem ir – tie vienkārši izklaidējas, rotaļājas. "Plēsoņdelfīnus piesaista stūres lāpsta, jo tā ir kustīga daļa," spriež jūras bioloģe un grāmatas "The Killer Whales Journals" autore Hane Stragere. "Iespējams, viņiem tā ir izklaide – gluži kā mums mauriņā iespert pa bumbu un vērot, kas notiks." Novērojumi liecina, ka dzīvnieku nolūks nav apzināti kaitēt cilvēkiem. "Esmu runājusi ar vienas nogrimušās jahtas apkalpes locekli. Viņš arī ir biologs un atklāja, ka nevienā brīdī no plēsoņdelfīnu puses neizjuta agresiju. Viņiem cilvēki bija pilnīgi vienaldzīgi. Kolīdz jahta nomira, plēsoņdelfīni devās prom," CNN stāstīja Stragere.