Jaunā sala izveidojusies ūdeņos Ogasavaras salu arhipelāgā, kur kopš 21. oktobra notiek zemūdens vulkāna izvirdums. Tas pašā sākumā bijis ļoti spēcīgs – vertikāla magmas plūsma, kas lavas veidā uzšāvusies augstu virs viļņiem. Pēc tam salas veidošanās turpinājusies ar atkārtotiem izvirdumiem, izdevumam "The Japan Times" skaidro vulkānu eksperts no Tokijas Universitārtes Setsuja Nakada.
Lavai krītot atpakaļ ūdenī, tā sajaucās ar pumeku un citiem izvirduma izmešiem, un sāka krāties, līdz zemūdens kalns bija gana augsts, lai virsotne būtu redzama virs viļņiem. 3. novembrī izvirdums aizvien turpinājās, bet nu galvenokārt vulkāns spļāva ārā pelnus.
Jaunā sala ir aptuveni divu kilometru diametrā, taču virs ūdens līmeņa paceļas vien neliela tās daļa. Tā kā salas masu virs ūdens lielākoties veido pumeks, kas ir viegls un porains iezis, visdrīzāk salas mūžs nebūs ļoti ilgs. Jebkura salas daļa, ko veido pumeks un kas netiks "iecementēta" un nostiprināta ar atdzisušu lavu, ātri padosies viļņu un vēja erozijai.
"Campus" jau vēstīja par šādu vulkāna izvirdumā tapušu salu, kuras mūžs bija vien septiņi gadi. Uz tās jau bija sākusi attīstīties unikāla ekosistēma, taču ar pamatīgu blīkšķi tas pats vulkāns, kas salu bija radījis, uzspēra to gaisā. Par to vairāk var lasīt šajā rakstā:
Sala, kas eksistēja tikai septiņus gadus un atklāja negaidīto
"Atradām to, ko nemaz nebijām gaidījuši," – tā par atklājumiem uz salas, kuras mūžs bija gaužām īss, stāsta Niks Dragons. Viņš ar kolēģiem dokumentējis to, ko nevienam citam modernās zinātnes laikmetā šādā mērogā nav bijis iespējas piedzīvot. Proti, kā uz pilnīgi svaigi "izceptas" zemes top jauna ekosistēma.