Karstuma izraisītas nāves pieaugs dramatiski, prognozē eksperti  (1)

Šis scenārijs saskaņā ar prognozēm īstenotos, ja pasaule sasiltu par diviem vai vairāk Celsija grādiem attiecībā pret laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas. Šobrīd šis rādītājs ir 1,1 Celsija grāds, un jau 2022. gadā pasaulē vidēji bija 86 dienas ar tik karstu laiku, kas var apdraudēt veselību, liecina akadēmiskajā medicīnas izdevumā "Lancet" publiskots ziņojums.

Vislielākā riska grupa ir seniori vecumā virs 65 gadiem. Šajā vecuma grupā ekstrēma karstuma izraisītu nāvju skaits pieaudzis par 85% laika posmā no 2013. līdz 2022. gadam attiecībā pret laika posmu no 1991. līdz 2000. gadam. "Taču tas varētu būt tikai agrīns simptoms ļoti bīstamai nākotnei," izteicās Marina Romanello, "Lancet Countdown" izdevuma izpilddirektore.

Ko tas nozīmē reālos skaitļos? Līdzšinējās tendences liecina, ka bezdarbība novedīs pie sasilšanas pat par 2,7 grādiem līdz 2050. gadam. Īstenojoties šim scenārijam, gadā no karstuma un tā izraisītajām sekām priekšlaicīgi mirs par 370% vairāk cilvēku nekā šobrīd. Turklāt vēl papildu aptuveni 500 miljoniem cilvēku būs jācieš no nepietiekama uztura.

Vēl viena no blaknēm planētas sasilšanai ir bīstamas slimības pārnēsājošu kukaiņu izplatīšanās jaunās teritorijās. Piemēram, Denges drudža pārnese varētu pieaugt par 36%, liecina prognozes. Gan pārtikas trūkums, gan bīstamu infekciju izplatība visvairāk skars tieši mazattīstīto valstu iedzīvotājus. "Vislielākās negatīvās sekas veselībai būs cilvēkiem no nabadzīgajām valstīm, kas ir vismazāk atbildīgas par siltumnīcefekta gāzu emisijām," sprieda "Lancet Countdown" pārstāve Džordžiana Gordona-Stračana. Viņa ir no Jamaikas, kurā šobrīd uzliesmojis Denges drudzis.

Aina 3. decembrī Dubaijā gaidāmā klimata samita priekšvakarā nav diez ko iepriecinoša. Valstu šī brīža solījumi siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā līdz 20230. gadam šīs emisijas samazinātu tikai par diviem procentiem attiecībā pret 2019. gadu. Tas ir tālu no nepieciešamā samazinājuma par apmēram 40%, lai saglabātu cerības ierobežot sasilšanu zem 1,5 grāda atzīmes.