Kā desmit Rīgas. Nofilmēts pasaulē lielākais aisbergs

Aisbergu mūžs reizēm nav diez ko ilgs – kad okeāna straumes tos paķer un ienes siltākās ūdens masās, tie ātri sadalās un izkūst. Taču šis milzis ir "izdzīvojis" jau kopš 1986. gada. Lielākoties tāpēc, ka drīz pēc atdalīšanās no Antarktīdas "uzsēdās" uz jūras gultnes un tur arī palika. Taču aizvadītā gada laikā spēcīgu vēju un straumju ietekmē tas izkustināts un sāka strauji virzīties pāri Vedela jūrai.

Kuģis "Sers Deivids Atenboro" aisbergu A23a pārtvēra 1. decembrī aptuveni 90 kilometru attālumā uz ziemeļaustrumiem no Žuenvila salas Antarktīdas pussalas pašā galā. Apkalpe palaida dronu, lai aplūkotu milzīgo ledus blāķi no augšas, taču arī putna lidojuma perspektīva neļāva pilnībā novērtēt, cik liels tas patiesībā ir. Šobrīd pieejamie dati liecina, ka tas ir ap 3 900 kvadrātkilometru liels. Tātad, krietni vairāk nekā desmit Rīgu platībā. Tik liels kā trešdaļa Kipras. Kā ziņo BBC, pētniecības kuģim vajadzēja vairākas stundas, lai ar desmit mezglu jeb gandrīz 20 kilometru stundā lielu ātrumu mērotu ceļu gar divām taisntstūrveida aisberga malām. Vietumis ledus biezums pārsniedz pat 300 metru.

Ne tikai iespēja nobildēt milzi bija "Sera Deivida Atenboro" apkalpes plānos. Šis kuģis devies savā pirmajā lielajā ekspedīcijā uz Antarktīdu, un zinātnieki pētīs, kā polāro reģionu ūdeņos notiek oglekļa un barības vielu aprite. Arī A23a aisbergs te noder – šādiem masīviem ledus kalniem kūstot, apkārtējos ūdeņos nonāk bagātīgs minerālu un barības vielu daudzums.

"Daļa materiāla ir tā, ko aisbergs savācis, slīdot pa gultni, daļa ir krājusies uz tā virsmas daudzu gadu laikā," BBC skaidro pētnieks Geraints Tarlings. Tas nelielā apgabalā var radīt visai bagātīgu vidi, kur lieliski jūtas fitoplanktons – ļoti svarīgs pamatposms okeāna barības ķēdē. Apgabali ap aisbergiem rezultātā arī var kļūt par aktīviem ogļskābās gāzes absorbējošiem reģioniem.

Nu, kad A23a ir pēc trim desmitgadēm atsvabinājies no jūras gultnes un sācis kustību, tas, visdrīzāk ar laiku tiks ierauts Rietumvēju straumē. Dreifējoši aisbergi, kas iekļūst šajā straumē, bieži vien ātri nonāk siltākos ūdeņos un sāk strauji kust un sadalīties. Līdzīgs liktenis šobrīd piemeklējis aisbergu A-76A, kas uz laiku bija pasaulē lielākais dreifējošais ledus kalns.