Svalbāra
Planētas sasilšana izraisīs veselu kaskādi dažādu efektu, par kuriem ir daudz prognožu, bet precīzi zināsim vien tad, kad kāds no šiem scenārijiem jau būs īstenojies. Šobrīd grūti prognozējams ir arī efekts, kādu varētu izraisīt mūžīgā sasalumā iesprostotā metāna nonākšana atmosfērā – nav zināms, cik daudz šīs ļoti spēcīgās siltumnīcefekta gāzes tur ir, kā arī cik ilgā laika posmā un cik liels daudzums no tās varētu nonākt atmosfērā.

Viens gan ir skaidrs jau tagad – mūžīgais sasalums kūst. Jau vēstīts par bioloģiskajiem riskiem, kas saistīti ar šo procesu. Proti, dzīvnieki un cilvēki var nonākt saskarsmē ar seniem patogēniem – vīrusiem un baktērijām –, kas tūkstošgadēm ilgi bijuši iesprostoti ledū. Arī par riskiem, kas saistīti ar Arktikas un Antarktikas ledāju kušanu, var spriest par precīziem datiem un niansēm, taču skaidrs, ka rezultātā ūdens līmenis celsies.

Savukārt par metānu mūžīgajā sasalumā šobrīd zināšanu ir samērā maz, vēsta vietne "Science Alert". Nupat izdevumā "Frontiers" publicēts pētījums, kurā mēģināts kvantificēt metāna daudzumu Svalbārā, Norvēģijā, ko šobrīd augsnē palīdz noturēt mūžīgā sasaluma "vāks".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!