Albēra Kamī hrestomātiskais romāns "Mēris" sākas ar ainām, kurās žurkas izlien no kanalizācijas, lai nobeigtos.
Foto: Shutterstock
Šķiet neticami, ka vēl pirms 1000 gadiem Eiropas pilsētās īsti nezināja, kas ir žurkas, bet jau pēc dažiem gadsimtiem tās sagādāja līdz šim smagāko un nāvējošāko epidēmiju vēsturē. Gudras, izturīgas un piesardzīgas, žurkas dzīvo mums līdzās, izraisot nepatiku un šausmas katrreiz, kad parādās virszemē.

Arī nupat sociālo tīklu "šūmēšanos" izraisīja video, kurā redzams, kā krietns bariņš žurku pie lielveikala Rīgā rosās gar atkritumu urnām. Skaidrs, ka arī Rīgā pazemē mīt daudz žurku, bet ka tik droši un gandrīz "gaišā dienas laikā" skraidītu pa ielām? Par ko tas liecina? Ka pilsētu pārņem žurkas? Un kā ar to cīnīties?


"Mēs nekad nepaliksim bez žurkām, pat pēc kodolkara uz zemes izdzīvos žurkas un varbūt pelēkās vārnas, kas arī ir ļoti intelektuālas būtnes," saka LU Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras asociētā profesore Tatjana Zorenko.

Aprēķini liecina, ka Ņujorkā dzīvo ap 90 miljoniem žurku, Bombejā – ap 20 miljoniem. "Es mēģināju saskaitīt, cik žurku varētu būt Rīgā. Ap miljonu jābūt, jo uz vienu cilvēku skaita pusotru, divas žurkas," saka Tatjana Zorenko. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT