Bieži sastopama, maz ievērota. Mikologi izvēlējušies 2024. gada sēni Latvijā

Kā informē biedrībā, šī sēne ir maza, krāšņa un arī noderīga. Tā Latvijā ir sastopama visai bieži, tomēr cilvēki to ievēro maz. Zilzaļā hlorociborija ir arī visnotaļ maz pētīta.

Daudzi sēņotāji un dabas vērotāji meža maigajos sūnu toņos bieži ir pamanījuši koka sprungulīšus košā, zilgani zaļā krāsā — tā ir 2024. gada sēnes iekrāsota koksne. Šo īpašību dēļ sēne noder daiļamatniecībā. No tās iegūto zilzaļo pigmentu ksilindeīnu var izmantot mūsdienīgajās zaļajās tehnoloģijās, tostarp elektronikā.

Biedrības "Facebook" profilā rakstīts, ka "zilzaļā hlorociborija ir askusēne, kas aug uz trupošas lapkoku koksnes. Sēnes sīko kausveida vai lāpstiņveida augļķermeņu izmērs ir līdz 1 centimetram diametrā, tomēr tie parasti aug grupās un košās krāsas dēļ ir viegli pamanāmi. Augļķermeņi dabā parasti ir novērojami no augusta līdz novembrim, paretam — arī citos mēnešos. Micēlija iekrāsotu zilzaļu koksni dabā var atrast visu gadu."

Tiesa, te latvietim būs vilšanās – šī sēne nav lietojama uzturā. Taču, kā jau minēts, tai ir vairākas citas pielietojuma iespējas. Zilzaļo koksni izmanto amatniecībā, piemēram, intarsijā. Itālijā zaļās koksnes lietošanas vēsture sniedzas līdz pat 15. gadsimtā veidotām intarsijām. Latvijā to savā daiļradē ir izmantojis koktēlnieks Pēteris Graudulis. Zilzaļo hlorociboriju mēģina pielietot arī dzijas un auduma krāsošanā. Šobrīd zinātnieki pēta hlorociborijas zaļā pigmenta ksilindeīna (xylindein) izmantošanas iespējas optoelektronikas jomā, pigmentam ir potenciāls pielietojums kā perspektīvam organiskas izcelsmes pusvadītājam.

Latvijas Mikologu biedrība aicina dabā gājējus meklēt 2024. gada sēni un par savu atradumu informēt, rakstot uz mikologu.biedriba@inbox.lv, kā arī atzīmēt šīs sēnes atrašanas vietu portālā www.dabasdati.lv.