Kā vēsta populārzinātniskā satura vietne "Live Science", senās haizivs megalodona (Otodus megalodon) zobu fosilijas pašas par sevi nav liels retums – paleontologu rīcībā ir diezgan daudz šādu eksemplāru. Taču vairumā gadījumu fosilijas atrastas nogulumos piekrastē vai arī izmantojot metodi, aiz kuģa pa okeāna gultni velkot tīklus un savācot fosilijas šādi. Taču tad zūd daudz būtiskas informācijas – ir ļoti svarīgs arī konteksts un dati par vietu, kurā konkrētā fosilija atrasta.
Novērot un savākt megalodona zobu tur, kur tas dusējis kopš neatminamiem laikiem, pirmo reizi izdevies organizācijas "Ocean Exploration Trust" ekspedīcijas komandai. 2022. gadā organizācijas pētniecības kuģis "Nautilus" vagoja Klusā okeāna ūdeņus netālu no Džonstona atola, apmēram 1300 kilometrus no Havaju salām. Okeāna gultne regulāri pārmeklēta, izmantojot attālināti vadāmo zemūdens aparātu "Hercules". Kādā no reizēm vairāk nekā trīs kilometru dziļumā "Hercules" kamera raudzījās tieši virsū tam, kas kādreiz bijis mutē haizivij, kas ir jūrnieku stāstu cienīgs monstrs un aizvien regulāra viešņa Holivudas šausmenēs.
Zemūdens aparāts zobu kārtīgi no visām pusēm uzfilmējis, un tad arī savācis nogādāšanai virszemē. Šis eksemplārs ir 6,8 centimetrus garš.
Katra megalodona mutē bijuši vairāk nekā 250 šādi zobi. Nav brīnums, ka megalodonam savulaik okeānā pretinieku faktiski nebija. Šīs zivis varēja izaugt līdz pat 15 metru garumam, bet daži pētnieki uzskata, ka megalodoni sasnieguši pat 20 metru garumu. Tās okeānos dominēja vairāk nekā 15 miljonus gadu.
"Fosilija atklāta ļoti attālā nostūrī, kurā reti dokumentēti šādi atradumi," vietne "Live Science" citē pētījuma līdzautoru Nikolasu Strūbi.
Pētījuma vadošais autors Jurgens Polerspoks uzsver, cik būtiski ir šādi atradumi jaunās vietās. "Fosilijas atrašana dzelmē mums dod papildu ieskatu par megalodonu izplatību. Paraugs norāda, ka megalodons nebija vis tikai piekrastes ūdeņos mītoša suga, bet arī migrēja pāri okeāniem, kā to dara mūsdienu haizivju sugas, piemēram, lielā baltā haizivs."
Pētījums par šo atklājumu publicēts zinātniskajā žurnālā "Historical Biology".
Šis ir kārtējais pierādījums tam, cik daudz aizraujošu noslēpumu aizvien mūs sagaida tepat, uz Zemes un zem ūdens. Piemēram, pērn lasītāju iztēli rosināja Aļaskas līcī atrastais zeltainas krāsas bumbulis, par kuru pētnieki pat pajokoja – ar šādu atklājumu parasti sākas šausmu filmas par citplanētiešu iebrukumu. Ekspertiem šobrīd aizvien nav skaidrības, kas tas ir. Sūklis? Varbūt ola? Zināms vien, ka tas ir bioloģiskas izcelsmes. Kā nesen informēja ekspedīcijas organizatori, šobrīd DNS analīzes vēl ir procesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
