Negaidīts atradums trīs kilometru dzelmē iepriecina okeāna pētniekus
Foto: Arhīva foto
Pirmo reizi aizvēsturiskā jūras plēsēja – milzu haizivs megalodona – zobs novērots dzelmē, kur tas dusējis, visticamāk, miljoniem gadu. Šis atradums bijis negaidīts – tas ir burtiski kā teicienā par adatu siena kaudzē.

Kā vēsta populārzinātniskā satura vietne "Live Science", senās haizivs megalodona (Otodus megalodon) zobu fosilijas pašas par sevi nav liels retums – paleontologu rīcībā ir diezgan daudz šādu eksemplāru. Taču vairumā gadījumu fosilijas atrastas nogulumos piekrastē vai arī izmantojot metodi, aiz kuģa pa okeāna gultni velkot tīklus un savācot fosilijas šādi. Taču tad zūd daudz būtiskas informācijas – ir ļoti svarīgs arī konteksts un dati par vietu, kurā konkrētā fosilija atrasta.

Novērot un savākt megalodona zobu tur, kur tas dusējis kopš neatminamiem laikiem, pirmo reizi izdevies organizācijas "Ocean Exploration Trust" ekspedīcijas komandai. 2022. gadā organizācijas pētniecības kuģis "Nautilus" vagoja Klusā okeāna ūdeņus netālu no Džonstona atola, apmēram 1300 kilometrus no Havaju salām. Okeāna gultne regulāri pārmeklēta, izmantojot attālināti vadāmo zemūdens aparātu "Hercules". Kādā no reizēm vairāk nekā trīs kilometru dziļumā "Hercules" kamera raudzījās tieši virsū tam, kas kādreiz bijis mutē haizivij, kas ir jūrnieku stāstu cienīgs monstrs un aizvien regulāra viešņa Holivudas šausmenēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!