Par 2024. gada kukaini izvēlēta lielacu kamene

Pirmo reizi šīs akcijas vēsturē par gada kukaini kļūst bite (Anthophila), jo kamenes ir medus bišu (Apidae) dzimtas pārstāves.

Lielacu kamene par gada kukaini kļuvusi gan tāpēc, ka ir aizsargājama suga Latvijā un Eiropā, gan tāpēc, ka simbolizē visu apputeksnētāju apdraudēto stāvokli, ko ietekmē zemes izmantošanas intensifikācija un kukaiņiem piemēroto dzīvotņu un barošanās platību samazināšanās. Turklāt jāpiemin, ka šai sugai Ministru kabineta noteikumi paredz mikrolieguma izveidi.

Lielacu kamenes ir sastopamas Eirāzijā ar sugas areāla centru Centrāleiropā, kur arī ir vislabāk izpētītas, taču šīs kamenes ir retas visā teritorijā.

Ir zināms, ka Latvijas teritorijā šī suga joprojām dzīvo: daži indivīdi sastapti pēdējos gados ir gan pētījumos, gan vienkāršos novērojumos. Portālā dabasdati.lv ir atrodami vien divi šīs sugas novērojumi.

To populācijas kopš pagājušā gadsimta vidus ir sarukušas. Zināms, ka pārsvarā šī suga apdzīvo atvērta tipa biotopus, lielākoties sausus vai vidēji mitrus zālājus. Retumis ligzdas var būt izveidotas mežainās vietās, piemēram, sausu priežu mežu laucēs. Ligzdas šīs kamenes pārsvarā veido uz zemes, piemēram, sausās zāles kumšķos. Tās var būt veidotas arī pamestās mazo grauzēju un kurmju alās pazemē. Suga kopumā ir polilektiska, tas ir, ziedputekšņus vāc no dažādu augu ziediem, lai gan daži pētnieki novērojuši kameņu īpašu piekrišanu dažādiem dadžiem un tauriņziežiem.

Lielacu kamene ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauta kameņu suga. Kamene ir ar viscaur melnu apmatojumu, izņemot pēdējos vēdera posmus – "aste" tai ir rūsgana. Pēc izskata tā ir līdzīga trīs citām samērā plaši izplatītām sugām: akmeņu kamenei (Bombus lapidarius) un zāles kamenei (Bombus ruderarius) un akmeņu parazītkamenei (Bombus rupestris).

Visuzkrītošākā vizuālā iezīmē, kas raksturo lielacu kameni un latviešu valodā piešķir tai zīmīgo nosaukumu – šīs sugas tēviņiem ir netipiski lielas, gandrīz vai komiski izspīlētas acis. Proporcionāli pret nelielo kukaiņa ķermeni tēviņa acis izskatās kā melones. Tiek lēsts, ka šāda īpatnība, iespējams, piešķir kameņu tēviņiem priekšrocības pārošanās laikā. Tēviņu un strādnieču kameņu garums ir 13-16 mm, bet karalienes ir lielākas – 17-19 mm garas.

Apaugļotas karalienes pārziemo un, sākot ar maija vidu, sāk izlidojumus: barojas, būvē ligzdu un dēj olas. No olām attīstās strādnieki. Suga ir univoltīna: vasaras gaitā attīstās viena jaunā paaudze. Jūlijā dabā ir sastopamas jaunās karalienes un tēviņi, kuri pārojas. Rudenī jaunās apaugļotās karalienes uzmeklē ziemošanas paslēptuves, bet tēviņi, vecās karalienes un strādnieki mirst.

Latvijā dzīvo aptuveni 300 dažādu bišu sugu no sešām dažādām dzimtām. Interesi un izbrīnu raisa arī fakts, ka lielākā daļa no bitēm nemaz nedzīvo medusbitei raksturīgo dzīvesveidu, bet gan ir zemē alas rokošas vientuļnieces.

Bites kā apputeksnētāji ir ļoti nozīmīga kukaiņu grupa. Daudzi savvaļas augi un aptuveni trīs ceturtdaļas no augiem, ko lietojam pārtikā, ir atkarīgi no apputeksnētājiem.

LEB izsaka cerību, ka "Gada kukaiņa" akcijas iedvesmoti, parādīsies jauni kamenes novērojumi Latvijā, kas ir ļoti vērtīga informācija. Pavasarī, kad kamenes būs pārziemojušas un uzsāks izlidojumus, LEB aicinās rūpīgāk pievērsties novērojumiem dabā un iepazīt šo sugu tuvāk.

LEB aicina ikvienu pievienot savus novērojumus un fotoattēlus portālā dabasdati.lv vai arī sūtīt informāciju un uzdot jautājumus uz biedrības e-pasta adresi leb@entomologi.lv.