Leduslācis, polārlācis
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Šķiet, kas gan varētu būt labāk pasargāts no infekciju slimībām kā leduslāči, kas klejo sniegotos plašumos un pārsvarā ir vientuļnieki, ar citiem sugas brāļiem un māsām pārāk "nečupojoties". Taču izrādās, ka vīrusi neiet secen arī šiem uz mūsu planētas lielākajiem sauszemes gaļēdājiem.

Oktobrī Aļaskā uziets leduslāča līķis, un pēc tam veikta izpēte ļāva decembrī apstiprināt – dzīvnieks miris no putnu gripas. Šis ir pirmais zināmais gadījums. Kaut viena lāča nāve no vīrusa izraisītas saslimšanas ir stipri tālu no drauda visai populācijai, pētnieki norāda – nākotnē šis gan varētu kļūt par kumulatīvu riska faktoru, kas kombinācijā ar citām klimata pārmaiņu veicinātām norisēm straujāk deldēs leduslāču rindas.

"Visticamāk, šis nav izolēts gadījums. Vienkārši šoreiz vīruss lāci piebeidza, kas ļāva mums noskaidrot nāves cēloni," vietnei "Live Science" skaidro Saskačevanas Universitātes Vides un ilgtspējas skolas asociētais profesors Duglass Klarks.

Pētnieki spriež, ka lācis inficējies, apēdot inficētu putnu. Kā zināms, tā nav leduslāču primārā maltīte – tie normālos apstākļos pārsvarā pārtiek no jūras zīdītājiem. Taču roņu medīšana ar katru gadu kļūst arvien lielāks izaicinājums. Sezonai, kad jūru klāj ledus, kļūstot arvien īsākai, samazinās lāču iespējas nomedīt roņus, izmantojot ierasto taktiku un uzglūnot medījumam no ledus gabala. Arvien vairāk lāču spiesti meklēt alternatīvu pārtikas resursu, un to vidū ir arī ūdensputni.

Tiesa, grūti noskaidrot, cik daudz pieaudzis ūdensputnu īpatsvars leduslāču ēdienkartē un vai tas tiešām pieaudzis, vai arī vienkārši tiek fiksēts vairāk šādu gadījumu tāpēc, ka Arktikā ir lielāka cilvēku klātbūtne nekā agrāk. "Katrā gadījumā putnu gripa Arktikā ir, un šim riskam ir un būs pakļauti leduslāči. Cik liels izaicinājums šis būs lāču populācijai – grūti spriest," prāto Endrjū Deročers, Albertas Universitātes profesors.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Maz ticams, ka lāču populācijai draud epidēmija, kur vīrusa transmisija notiek no lāča uz lāci, jo šie dzīvnieki lielākoties ir vientuļnieki un turas pa labu gabalu viens no otra. Izņemot, protams, pārošanās sezonu un māti ar lācēniem. Taču jau minētais ledus platību sarukums var nākotnē arvien vairāk un vairāk lāčus piespiest medīt ūdensputnus, nevis roņus, tādējādi nonākot tiešā saskarē ar vīrusa pārnēsātājiem.

Putnu gripa iepriekš skārusi arī melno lāču un brūno lāču populāciju, taču atšķirībā no šīm divām sugām leduslāči ir apdraudēta suga. Jau esošajiem riskiem pieplusojot klāt potenciāli nāvējošu vīrusu, leduslāču dzīve vieglāka nekļūs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!