Latvijas Nacionālais dabas muzejs gada dzīvnieku izvēlas jau 25 gadus. Tradīciju izvirzīt gada simbolu muzejs aizsāka 2000. gadā ar mērķi populārzinātniskā veidā stāstīt sabiedrībai par Latvijā aizsargājamiem dzīvniekiem. Laika gaitā gada dzīvnieka gods piešķirts arī bieži sastopamām dzīvnieku, visbiežāk zīdītāju, sugām, jo ikdienas darbs muzeja speciālistiem pierādījis, ka arī par tām ir interese un trūkst zināšanu.
Tieši ar tādu apsvērumu par 2024. gada dzīvnieku Dabas muzejs izvēlējies mazāko un biežāk sastopamo briežu dzimtas pārstāvi Latvijā – stirnu Capreolus capreolus. Muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, pieredzējusī zooloģe Inta Lange stāsta: "Stirnas tikai šķietami ir parasti un varbūt pat neinteresanti dzīvnieki. Daudziem laimējies tās novērot kā mežmalās, tā cilvēku apdzīvotās vietās, parkos un pat pilsētu teritorijās, tomēr retais zinās, ka stirnas ļoti labprāt uzturas šādā vidē. Tas nenozīmē, ka savvaļas dabā tām vairs nav vietas vai tās jūtas apdraudētas. Tāpat aizvien pārsteigumu rada pieaugušas stirnas salīdzinoši nelielais ķermeņa izmērs un fakts, ka tikai stirnu mazuļiem ir balti plankumi uz muguras, bet pieaugušu dzīvnieku apmatojums ziemā ir pelēcīgs un vasarā rūsgans."
Stirnas ir plaši izplatītas visā Latvijas teritorijā. Stirnas ir nometnieki, kas apdzīvo noteiktu teritoriju, un nav ļoti sabiedriskas. Dzīvo pa vienam, mātītes ar mazuļiem vai nelielās grupās. Katram stirnu tēviņam ir sava teritorija, kuru iezīmē ar sekrētu no pieres dziedzeriem. Riesta laiks ir jūlijā–augustā, stirnu mātītēm maija beigās, jūnija sākumā parasti dzimst viens vai divi, retāk trīs mazuļi. Stirnu dzīves ilgums ir 7–12 gadi. Par klātbūtni dabā liecina pēdu nospiedumi augsnes virskārtā vai sniegā, ekskrementi, ar nagu izkārpītas atpūtas vietas, apkosti koku un krūmu zari vai ragu berzēšanas vietas.
Stirnas ir medījamais dzīvnieks, kā arī veido būtisku barības bāzi plēsīgajiem dzīvniekiem. Diemžēl pavasaros stirnu mazuļi ir vieni no biežāk glābtajiem jeb no savvaļas bezjēdzīgi izņemtajiem dzīvnieku mazuļiem. Muzeja speciālisti atgādina, ka stirnu māte mazuli parasti atstāj vienu, tas guļ nekustīgi, lai netiktu pamanīts. Stirna to atnāk pabarot, bet pārējā laikā neuzturas blakus, lai nepievilinātu plēsējus. Sajūtot draudus, mazulis nelec kājās un nebēg, bet mēģina būt nepamanāms. Tāpēc, ja atrodat stirnas mazuli, netuvojieties un neaiztieciet to, bet pēc iespējas ātrāk dodieties prom!
Latvijas iedzīvotāji aicināti reģistrēt stirnu novērojumus vietnē www.dabasdati.lv.
Līdzšinējie gada dzīvnieki Latvijā:
2023. gads – pļavas ķirzaka un sila ķirzaka
2022. gads – zebiekste
2021. gads – pelēkais zaķis un baltais zaķis
2020. gads – Eirāzijas bebrs
2019. gads – alnis
2018. gads – parastā vāvere
2017. gads – zutis
2016. gads – āpsis
2015. gads – meža cūka
2014. gads – pelēkais vilks
2013. gads – Eiropas purva bruņrupucis
2012. gads – gludenā čūska
2011. gads – Eiropas platausis
2010. gads – ūdrs
2009. gads – brūnais lācis
2008. gads – pelēkais ronis
2007. gads – smilšu krupis
2006. gads – lidvāvere
2005. gads – lielais susuris
2004. gads – cūkdelfīns
2003. gads – Eirāzijas lūsis
2002. gads – lielais torņgliemezis
2001. gads – ziemeļu upespērlene
2000. gads – dižā briežvabole
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
