75 gadus veca vēstule palīdz uziet vienu no pasaulē retākajiem minerāliem

Humboltīns atrasts vien 30 vietās pasaulē, tostarp raktuvēs un karjeros Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Ungārijā, Čehijā, kā arī Kanādā un ASV. Taču kopumā atrastais daudzums ir niecīgs.

Šis minerāls rodas, kad oglekļa savienojumi un dzelzs oksīds reaģē ar ūdeni. To pirmo reizi atklāja vācu minerālu speciālists Augusts Breihaupts ogļu nogulumos 19. gadsimta sākumā Bohēmijas Karalistē, mūsdienu Čehijas teritorijā. Zinātniski minerālu pirmo reizi analizēja un raksturoja peruāņu ģeologs Mariano Eduardo de Rivero Ustarizs 1821. gadā. Viņš arī to nodēvēja par godu Aleksandram fon Humboltam – par humboltīnu.

2023. gadā Bavārijas Vides aģentūrā veikta minerālu krājuma inventarizācija un arhīva digitalizācija. Vecos dokumentos uzieta arī 1949. gadā aģentūrā saņemta vēstule, ko sūtījis kāds ogļu raktuvju īpašnieks. Vēstulē minēts, ka raktuvēs, iespējams, uziets retais humboltīns. Aģentūra toreiz palūgusi atsūtīt kādu paraugu analīzei, lai pārliecinātos, ka atrastais minerāls tiešām ir humboltīns. Nekādu dokumentālu liecību saistībā ar šo atradumu vairs arhīvā nav.

Taču vēstule ieintriģējusi aģentūras Ģeoloģijas nodaļas vadītāju Rolandu Eihornu, kas ķērās klāt plašās minerālu kolekcijas pārskatīšanai. Aģentūras ēkas pagrabā noglabātajā krājumā ir 130 tūkstoši iežu un minerālu paraugu. Ja raktuvju īpašnieks tiešām nosūtījis prasītos paraugus, tiem kaut kur tur jābūt.

Par laimi krājums uzglabāts, ievērojot zināmu sistemātiku – atvilktnītēs minerāli sakārtoti pēc to ķīmiskā sastāva. Aģentūras darbinieki uzgāja dzeltenas krāsas minerāla fragmentus kategorijā ar nosaukumu "Oxalit". Vāciski ar šādu nosaukumu apzīmē organiskus minerālus. Uz kastītes ar paraugiem bija arī atrašanas vieta – vēstulē minētās raktuves.

Tālāk jau vienkārši – paraugu ķīmiskā analīze apstiprināja, ka šis pirms 75 gadiem uzietais minerāls tiešām ir humboltīns. Lielākais no sešiem paraugu gabaliņiem ir vien maza rieksta izmērā. Taču tāpat visi šie paraugi kopā nu dubulto pasaulē zināmo humboltīna paraugu daudzumu.

Minerālu kolekcionāriem gan nav paveicies, norāda "Forbes" – doties uz šīm raktuvēm cerībā iegūt reto minerālu savā kolekcijā ir veltīgi. Tās 1966. gadā slēgtas un nu ir zem ūdens.