Gribam to vai nē, bet pašbraucošās automašīnas uz ceļiem būs. Ja Eiropā ar to vēl nesanāk saskarties, tad ASV jau ir vairākas pilsētas, kurās pasažierus pārvadā taksometri-roboti. Un līdz ar to arī rodas vesels lērums jaunu izaicinājumu satiksmes drošībai. Vairāki skaļi izskanējuši incidenti jau likuši apšaubīt, vai šoferiem bez asinsrites ir vieta uz ceļiem.
Lai kā mums to gribētos, algoritmi nedomā kā cilvēks. Lai cik sarežģīts un advancēts būtu mākslīgais intelekts, pagaidām tam līdz cilvēka līmeņa izpratnei par lietu būtību kā mums līdz Marsam. Jā, tas bez šaubām spēj ātrāk aprēķināt, sistematizēt, pamanīt kopsakarības un apstrādāt milzum lielus datu apjomus. Taču tā aizvien ir datorprogramma, nevis intelekts, kādu to saprotam, runājot par bioloģiskām būtnēm – cilvēkiem.
Rakstā par to, kāpēc ''ChatGP'’ nejēdz, ko pats saka, Arizonas Štata universitātes emeritētais profesors, psihologs Arturs Glenbergs un Kalifornijas Universitātes doktorants Kamerons Roberts Džounss norādīja: „Vārdu vai teikumu nozīme ir cieši saausta ar cilvēka ķermeni: cilvēka spēju rīkoties, apjaust, sajust emocijas. Cilvēka kognīciju iespējo fakts, ka tā ir iemiesota. Kad cilvēki domā par tādu jēdzienu kā '’sviestmaižu ietinamais papīrs'’, šī domāšana jau ietver izpratni, kā priekšmets izskatās, kāda ir sajūta, to turot rokā, cik daudz tas sver, un secīgi – kā mēs to varam izmantot. Piemēram, lai ietītu sviestmaizi. Un ne tikai. Cilvēki arī izprot, kā šo priekšmetu var lietot citiem nolūkiem – saņurcīt to bumbiņā, lai iemestu grozā. Vai izmantot kā galvassegu.'’