LSST Camera
Foto: Jacqueline Orrell/SLAC National Accelerator Laboratory

Vairāki nokavēti "dedlaini" un divas desmitgades – tik ilgs bija ceļš līdz finišam, bet nu beidzot pasaulē lielākā digitālā kamera ir gatava darbam. Nē, tā nav domāta selfijiem. Un arī ainavām uz Zemes nē. Šī kamera "dzīvos" Veras Rubinas vārdā nosauktajā observatorijā Čīlē un palīdzēs astronomiem izprast Visuma noslēpumus – kas īsti ir tumšā matērija un tumšā enerģija, kā laika gaitā mainās mums redzamās naksnīgās debesis un ko vēl nezinām par mūsu pašu mājām, Saules sistēmu.

Cik kosmologiem zināms šobrīd, vien 5% no visa tā, ko redzam, veroties kosmosa dzīlēs, veido mums sataustāma un saredzama matērija. Pārējais ir tumšā matērija un tumšā enerģija. Pagaidām novērojumi liecina, ka tā tur ir. Taču tumšās matērijas un enerģijas daba aizvien ir neizprasta. To meklējam un cenšamies izzināt gan tepat, uz Zemes, tādās vietās kā CERN Lielais hadronu paātrinātājs, gan arī veicot astronomiskus novērojumus.

Kas ir tumšā matērija, un kā to atrast? Saruna ar CERN fiziķi Kārli Dreimani

Pat allaž tik intriģējošie melnie caurumi šķiet tveramāki par šo fenomenu. Fiziķi ir diezgan pārliecināti, ka no visas matērijas Visumā tikai kāda septītā daļa ir redzamā matērija. Pārējā nav nedz saskatāma ar acīm, nedz pagaidām tiešos mērījumos fiksēta ar jebkādiem citiem līdzekļiem – tā ir tumšā matērija, par kuru pagaidām liecina vien netieši novērojumi, šī fenomena sekas un blakusefekti.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!