ASV gatavo jaunas pastardienas lidmašīnas, kas paceltos gaisā kodolkara gadījumā  (13)

Lidojošos komandcentrus uz "Boeing" aviolaineru bāzes ASV ieviesa 70. gados. Pirms tam arī spēkā bija dažādi protokoli un darbojās dažādas sistēmas ātrai reaģēšanai uz kodoluzbrukumu. Piemēram, tā dēvētais "Hroma kupols". 60. gados agrīnās brīdināšanas sistēmas vēl nebija tik spējīgas, lai savlaicīgi pamanītu raķešu uzbrukumu. Kad iespējamais uzbrukums tiktu fiksēts, pacelt gaisā smagos B-52 bumbvedējus varētu arī vairs nepaspēt, tāpēc no 60. gadu sākuma līdz 1968. gadam gaisā visu laiku atradās vairāki (reizēm pat 12 vienlaicīgi) ar kodolbumbām bruņoti bumbvedēji – tas bija iecerēts kā atturošs spēks un signāls par nepārtrauktu gatavību dot prettriecienu.

Taču ko tad, ja nav vairs neviena, kas koordinē un vada pretuzbrukumus, jo stacionārie mērķi – komandcentri uz zemes – ir iznīcināti? Tāpēc ASV (un arī PSRS) ieviesa šos lidojošos cietokšņus, kam vajadzības gadījumā jānodrošina bruņoto spēku vadības nepārtrauktība. Šobrīd izmantotās bez nosēšanās gaisā var pavadīt pat nedēļu, sargājot gan ASV prezidentu, gan augstāko militāro vadību.

Vēl pavisam nesen šķistu dīvaini domāt par gatavošanos iespējamiem kodoltriecieniem. Kāds vēl kodolkarš 21. gadsimtā? Taču 2022. gada februārī Krievija parūpējās par šādu domu atgriešanos ne tikai cilvēku prātos, bet arī politiķu dienaskārtībā.