Multitāskings ir mīts, turklāt ļoti riskants

Diskusijā par to, vai tehnoloģijas padara mūs dumjākus, ekspertam vaicājām – vai tām var būt arī pozitīva ietekme, attīstot cilvēku spēju vienlaikus darīt vairākas lietas? Galu galā, ikdienā bieži jebko, ko darām, tagad pavada satura patērēšana viedierīcē. Gatavojam ēst un paralēli skatāmies kādu seriālu. Skrienam krosiņu un klausāmies podkāstu "Zinātne vai muļķības". "Skrollējam" cauri draugu jaunākajām bildēm "Instagram", ejot pa ielu. Un diemžēl arī skatāmies telefonā video, vadot automašīnu. Vai šie paradumi nozīmē, ka nu mums tehnoloģiju ietekmē labāk attīstīts tā dēvētais multitāskings jeb spēja paralēli veikt vairākus uzdevumus?

Vanags skaidro, ka pētījumu par to, vai šādas spējas uzlabojušās tehnoloģiju ietekmē, vēl neesot, taču nenoliedzami, ka jaunās tehnoloģijas mudina darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Saturs sociālajos medijos veidots tā, lai nozagtu mūsu uzmanību, kas nu ir pats dārgākais resurss pasaulē, par ko cīnās visas lielās kompānijas. "Taču ir pilnīgi skaidrs, ka mēs kā bioloģiskas sugas pārstāvji labi un kvalitatīvi vienlaikus varam darīt tikai vienu lietu," uzsver psihologs.

Viņš iesaka vienkāršu eksperimentu, ko katrs var veikt pats. Jāpaņem necaurspīdīga plāksne, teiksim, kartona loksne, un jātur pie deguna starp acīm. Tad jārāda divi attēli tā, lai katrs būtu tikai vienas acs redzeslokā. "Ja varat redzēt vienlaikus abus attēlus, droši piesakieties – kļūsiet stāvus bagāti. Šobrīd nevienam tas nav izdevies. Cilvēks redz vai nu vienu, vai otru attēlu, nevis abus vienlaicīgi."

Tas pats attiecas uz citām lietām. Ja skatos telefonā, vienlaikus nevaru tikpat kvalitatīvi skatīties televizoru. Bet ikdienā taču mēs darām daudz darbu reizē! Fonā klausāmies seriālu, gatavojot ēst. Vai uzkopjam dzīvokli, vienlaikus pieskatot bērnu un atbildot uz viņa jautājumiem. Kā tad tā, ka cilvēks nevar paralēli darīt vairākas lietas? "Atbilde ir tāda, ka mēs to darām sliktāk, ar zemāku kvalitāti. Taču šīs situācijas, kurās mēs to darām, ir zemas likmes situācijas. Tas, ka es kaut ko nedzirdēju seriālā vai kartupeļi drusciņ piedeg, nav nekas."

Augstu likmju situācijā savukārt riski ir lieli. Te nebūs labāka piemēra kā jau minētā automašīnas vadīšana, paralēli skatoties video telefonā vai vēl trakāk – sarakstoties ar cilvēkiem saziņas lietotnēs. Lielākoties negadījumi notiek tieši neuzmanības dēļ, un telefona lietošana pie stūres attīstītajās valstīs ir viens no vadošajiem avāriju cēloņiem.

Multitāskings ir mīts. "Mūsu prāts vienkārši ļoti ātri pārslēdzas no viena uzdevuma uz otru, un tā uz riņķi. Tas notiek tik ātri, lai mums rastos ilūzija, ka darām šīs lietas vienlaicīgi," bilst psihologs.

Visu diskusiju "Vai viedierīces mūs padara dumjākus?" vari klausīties platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citās, kā arī skatīties video vietnē "YouTube".