Linkolnas pilsētā ASV gatavojas būvēt pasaulē lielāko un ietilpīgāko akumulatoru, kura mērķis ir stiprināt reģiona energoapgādi, vēsta specializētais medijs "Live Science".
Šajā ambiciozajā projektā ieguldīti 147 miljoni dolāru, ko jaunuzņēmumam piešķīra štata Enerģētikas ministrija. Akumulators spēs uzkrāt līdz 8500 megavatstundām (MWh) enerģijas, teikts projekta aizsācēju "Form Energy" paziņojumā.
Akumulatoru parkam būs vislielākā ietilpība pasaulē. Pašreizējais rekords ir "Edwards and Sanborn" projektam Kalifornijā, kas izmanto vairāk nekā 120 000 akumulatoru tīklu, lai uzglabātu 3287 MWh.
Ar vienu megavatstundu pietiek, lai elektrodzinēja automašīna varētu nobraukt aptuveni 5800 kilometrus, lēš projekta autori. Ja varētu savienot šo akumulatoru megaparku ar elektrisko automašīnu, tā ar vienu uzlādi varētu nobraukt aptuveni 50 miljonus kilometru – pietiekami, lai apbrauktu apkārt zemeslodei 1228 reizes. Salīdzinājumam – portatīvo datoru akumulatori vidēji ir ar aptuveni 65 MWh ietilpību, kas nozīmē, ka šis "Form Energy" akumulatoru parkā varēs uzglabāt 130 miljonus reižu vairāk enerģijas.
Akumulatoru parks tiks uzbūvēts, izmantojot "Form Energy" izstrādāto jauno dzelzs-skābekļa tipa akumulatoru. Tas darbojas, izmantojot "atgriezeniskas rūsēšanas" procesu. Kad akumulators atdod enerģiju, tas uzņem skābekli no gaisa un pārvērš akumulatorā esošo dzelzi rūsā. Kad akumulators tiek uzlādēts, process ir pretējs – rūsa atkal tiek konvertēta par dzelzi, izdalot skābekli.
Akumulatoru parku veidos no atsevišķiem moduļiem. No tiem katrs ir aptuveni veļas mazgājamās mašīnas un žāvētāja komplekta izmērā. Katrā modulī būs aptuveni metru augstas šūnas, kurās ir dzelzs un gaisa elektrodi, kā arī nedegošs elektrolīta šķīdums uz ūdens bāzes.
Dzelzs-skābekļa akumulatoriem ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem litija-jonu (Li-ion) akumulatoriem, kas šobrīd ir visplašāk izmantotais akumulatoru tips atkārtoti uzlādējamā tehnikā (viedtālruņos, klēpjdatoros, fotoaparātos, dronos un citās ierīcēs). Piemēram, dzelzs-skābekļa akumulatoros nav smago metālu. Jāpiebilst, ka litija ieguve ir resursu ietilpīgs un videi ne pārāk draudzīgs process. To ekspluatācija ir arī būtiski lētāka – kompānija norāda, ka enerģijas uzglabāšana dzelzs-skābekļa akumulatorā "izmaksā mazāk nekā desmito daļu no litija-jonu akumulatoru tehnoloģijas ekspluatācijas izmaksām".
Saskaņā ar Vides un enerģētikas pētījumu institūta (EESI) datiem, nav nekādu izredžu, ka dzelzs-skābekļa akumulatori varētu aizstāt litija-jonu akumulatorus plaša patēriņa elektronikā. Lai gan dzelzs-skābekļa akumulatori ir noderīgi liela mēroga enerģijas apjoma uzglabāšanai, tie uzņem un atdod enerģiju daudz lēnāk nekā litija-jonu akumulatori, līdz ar to nav piemēroti viedtālruņiem vai elektriskajām automašīnām. Pētniekiem arī nav izdevies samazināt šo bateriju izmēru tiktāl, lai tās praktiski un ērti varētu ievietot elektrotehnikā, kur kompaktam izmēram ir izšķiroša nozīme.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
