Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Bailes par mobilajiem tālruņiem (un bezvadu tehnoloģijām vispār) kā potenciālu vēža risku ir gandrīz tikpat senas kā šīs tehnoloģijas. Turklāt tam ir viļņveida tendence – bailes un aizdomas pieaug līdz ar kādas jaunas tehnoloģijas ienākšanu ikdienā. Sākumā mobilie telefoni, tad bezvadu internets, pēc tam bezvada interneta jaunākā paaudze – 5G internets. Taču atkal un atkal pētījumos pierādījies, ka saiknes starp mobilo telefonu lietošanu un paaugstinātu vēža risku nav. Nupat publicēts līdz šim vērienīgākais sistemātiskais pārskats par šo jautājumu.

Tā kā mobilās ierīces un bezvadu sakari ir ļoti būtiska mūsu ikdienas daļa, jautājums par to potenciālo ietekmi uz veselību ir ļoti būtisks, pret to nevar attiekties vieglprātīgi. Par šo tēmu pēdējās desmitgadēs veikti burtiski tūkstošiem pētījumu.

Septembrī zinātniskajā žurnālā "Environment International" publicēts sistemātisks šo darbu pārskats, kas tapis pēc Pasaules Veselības organizācijas iniciatīvas.

Aplūkoti kopumā vairāk nekā 5000 pētījumi. Izvērtējot darbu aktualitāti, metodoloģiju un citus kritērijus, pārskatā iekļauti 63 darbu (publicēti laikā no 1994. līdz 2022. gadam) dati un rezultāti. Galvenais secinājums ir – mobilo telefonu lietošana nav saistīta ar paaugstinātu risku dažādu veidu smadzeņu vēžiem un audzējiem.

Turklāt tas attiecināms uz visām lietošanā apstiprinātām sakaru tehnoloģijām, kas izmanto bezvadu saziņu un dažādas frekvences radioviļņus. Tostarp pētījumā aplūkoti arī ar bezvadu stacionārajiem telefoniem, apraides antenām, interneta bāzes stacijām saistītie potenciālie riski.

Vēzis un 5G: zinātne vai muļķības?

Tas, ka mēdzam baidīties no lietām, ko līdz galam neizprotam, nav noslēpums, un grūti arī ko pārmest. Galu galā labāk nedaudz vairāk piesardzības, bet vismaz droši, vai ne? Ko līdzīgu daļā sabiedrības varam novērot saistībā ar 5G tehnoloģiju ieviešanu. Kamēr industrija priecājas par iespējām, ko šis standarts sniegs daudzās jo daudzās jomās, citi piketē pie valdības nama un pieprasa tiesības netikt apstarotiem. Par laimi ir zinātnieki, kuru darbs ir sistematizēti un metodoloģiski šo nezināmo pētīt, lai varētu pateikt mums – sabiedrībai –, kā tad ir patiesībā. To, vai 5G standarta ieviešana nozīmēs draudus sabiedrības veselībai, rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" publikācijā skaidro fiziķe Elza Liniņa.

Lasi vairāk te.

Par mobilajiem telefoniem runājot, pētījumi liecina – neatkarīgi no telefona lietošanas biežuma (veikto zvanu daudzuma, turot telefonu pie auss), kumulatīvā zvanu ilguma un vecuma, kad sākta mobilā telefona lietošana un cik ilgi tas lietots, nav nekādu indikāciju, ka tas paaugstinātu gliomas (ļaundabīgi galvas vai muguras smadzeņu audzēji), meningiomas (smadzeņu apvalku audzēja), akustiskās neiromas (nervu audu labdabīga audzēja), siekalu dziedzeru vēža risku. Tas pats attiecas uz bezvadu stacionārajiem telefoniem.

Dzīve tuvumā antenām un bāzes stacijām, kas emitē radioviļņus (tostarp 5G stacijām) nepalielina risku bērniem – netika konstatēta korelācija nedz ar dažādu veidu smadzeņu audzējiem, nedz leikēmiju.

Tāpat radioviļņu emitētāji nav būtisks smadzeņu audzēju riska faktors tiem, kam ikdienas darbs saistīts ar šīm tehnoloģijām. Tiesa, nav gana daudz datu, lai šajā demogrāfijas grupā izvērtētu leikēmijas risku.

Pētnieki norāda, ka šis ir līdz šim spēcīgākais pierādījumu kopums. Tomēr vienlaikus piebilsts, ka ir vērts turpināt izpēti par nejonizējošās radiācijas potenciālo saistību ar retākiem vēža paveidiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!