Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ja par kosmiskajiem teleskopiem, NASA roveriem, pētniecības zondēm un to darbu ik dienu uzzinām ko jaunu, tad par šo kosmosa lidaparātu zināms vien tik daudz, cik ASV Kosmosa spēki gatavi atklāt. Un tas nav nekas izsmeļošs. Taču retu reizi pa kādam informācijas krikumam tomēr publikai tiek iedots. 10. oktobrī ASV Kosmosa spēki paziņoja, ka ļoti slepenais kosmoplāns X-37B veiks aerobremzēšanas manevrus, kādus šāda tipa lidaparāti iepriekš nav izpildījuši.

Par X-37 programmu zināms tas, ka šos kosmiskos lidaparātus izstrādā "Boeing". Programma sākta 1999. gadā, bet pirmais lidojums noticis 2010. gadā. Kopš tā laika X-37B lidaparāti sešas reizes devušies kosmosā un sešas reizes atgriezušies uz Zemes. Ilgākais laiks, kas pavadīts Zemes orbītā vienā misijā, bija 908 dienas. Šobrīd rit septītā misija, kas sākās ar startu 2023. gada 29. decembrī. Vairāk par X-37 programmas vēsturi vēstījām neilgi pirms šī starta.

Foto: US Air Force

Pirms nedēļas ASV Kosmosa spēki savā vietnē paziņoja, ka kosmoplāns sāks izpildīt jaunu manevru sēriju – tā dēvēto aerobremzēšanu –, lai izmainītu kosmoplāna orbītu ap Zemi un drošā veidā ievadītu Zemes atmosfērā kosmoplāna aizmugurē esošo moduli, kurā atrodas dažādi mērinstrumenti un eksperimentālas iekārtas.

X-37B kosmoplānam aerobremzēšana ar nolūku maksimāli efektīvi, ar nelielu propelenta patēriņu izmainīt orbītu, tiešām būs iepriekš neizmēģināts manevrs. Taču kopumā tas nav nekas jauns. Pirmo reizi to 90. gadu sākumā demonstrēja Japānas zonde "Hiten", bet praksē to izmantojusi arī NASA, piemēram, Marsa mākslīgo pavadoņu orbītas koriģēšanai. Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) arī sekmīgi izpildījusi šo manevru, kaut salīdzinoši nesen. 2014. gadā tas tika veikts ar "Venus Express" zondi, bet 2017. un 2018. gadā šādi vēlamajā orbītā sevi "ieriktēja" EKA zonde "Trace Gas Orbiter".

Šo manevru veic, lai sabremzētu kosmosa lidaparātu ātrumu, izmantojot planētu atmosfēru. To var darīt arī ar dzinēju iedarbināšanu, taču tad kuģim jāved līdzi vairāk propelenta, kas nozīmē – mazāk vietas mēraparātiem, instrumentiem. Aerobremzēšana ļauj ietaupīt propelentu, vairāk vietas uz kuģa klāja atvēlot citai kravai, un no ļoti eliptiskas orbītas ievirzīt kuģi gandrīz perfektā apļa orbītā. Vai arī sabremzēt kuģi pirms nosēšanās, ja tāds ir misijas mērķis.

Kosmosa spēki neprecizē, kad tieši šie manevri tiks izpildīti. Varbūt tie jau ir notikuši? Tā gan ir spekulācija, bet pēc publikācijā lietotās valodas, kas ievietota oficiālajā vietnē var noprast, ka pirmie manevri jau veikti. Par kosmosa operācijām atbildīgais ģenerālis Čenss Salcmens uzslavējis X-37B komandu par sasniegumiem, nodēvējot šos manevrus par "ārkārtīgi svarīgu pavērsiena punktu ASV Kosmosa spēku darbībā". Ģenerālis izteicies, ka "veiksmīgie manevri ir lielisks apliecinājums komandas neatlaidībai". Nav izslēgts, ka manevru sērija turpināsies ilgāku laiku.

Foto: ASV Kosmosa spēki

ASV Kosmosa spēku publicēta ilustrācija attēlo, kā varētu izskatīties X-37B aerobremzēšanas manevrs.

Plāni paredz, ka X-37B manevru laikā nometīs moduli ar daļu no instrumentiem, bet pats kosmoplāns pēc tam misiju turpinās, riņķojot ap Zemi nenosakāmu laiku. "Kosmoplāns turpinās savus uzdevumus, līdz tie būs izpildīti, un pēc tam tiks izvadīts no orbītas un atgriezīsies uz Zemes kā visas iepriekšējās reizes," raksta ASV Kosmosa spēki. Tas gaisā dodas ar raķeti, bet nosēžas kā lidmašīna – uz skrejceļa. Līdzīgi kā to desmitgadēm ilgi darīja ASV astronautu lidojumiem piemērotie kosmoplāni jeb šatli.

Kaut par dažiem eksperimentiem trīs vārdos amerikāņi ir pastāstījuši, ir diezgan droši pieņemt, ka X-37B izmanto arī klasificētiem militāriem eksperimentiem. Piemēram, kā raksta "Live Science", aerobremzēšana "ļautu kosmoplānam strauji un arī neprognozējami mainīt orbītu, kas uz laiku pamatīgi apgrūtinātu citu valstu iespēju kosmoplānu izsekot". Kā 2019. gadā stāstīja toreizējā ASV Gaisa spēku sekretāre Hetere Vilsone, veicot aerobremzēšanas manevru, kamēr kosmoplāns ir ASV potenciālajiem pretiniekiem neredzamajā debesjuma pusē, "tie nespēs precīzi prognozēt kosmoplāna trajektoriju".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!