Kas reiz nonācis internetā, tas tur būs uz mūžiem. Internets neko neaizmirst – katra pusaudža gados ierakstītā muļķība, katra augšupielādētā bilde, katra nosūtītā un reizēm pat nenosūtītā ziņa aizvien kaut kur tīklā "dzīvo". Vismaz tāds ir uzskats. Cik tajā patiesības un vai ir veids, kā informāciju par sevi no tīmekļa izdzēst tā, ka pāri nepaliek pat niecīgākais digitālās pēdas nospiedums? To raidījumā "Zinātne vai muļķības" skaidro kiberdrošības speciālists Kirils Solovjovs un mākslīgā intelekta pētniece Aiga Andrijanova.
Pašam lietotājam, ja savulaik tīmeklī sarakstīts daudz un sanācis piereģistrēties vairāk vietās, nekā gribētos atzīt, to būs grūti izdarīt. Metodisks, ļoti ilgs darbs. Taču ir dažādi pakalpojumu sniedzēji, kas par samaksu sola šo problēmu atrisināt un tevi no interneta "pazudināt".
Andrijanova, kas ir mākslīgā interneta risinājumu izstrādātāja uzņēmumā "Apply", uzskata – tas nav iespējams. Tajā brīdī, kad radām saturu internetā, tas kaut kur tiek saglabāts arī fiziski. "Ja es nospiežu podziņu "dzēst ierakstu" vai "dzēst attēlu", tas pazūd no vietnes publiski, bet vai kāds to ir izdzēsis no diska un informāciju iznīcinājis?" Turklāt tie var būt ne tikai lielie uzņēmumu serveri, bet arī privātpersonas, kas vienkārši lejupielādējušas lietotāju "Facebook" profila informāciju, attēlus. Servisi, kas piedāvā izdzēst tevi no interneta, informāciju aizvāks no publiskās vides, bet pie kādas privātpersonas informācija par tevi tomēr paliks.
Kiberdrošības uzņēmuma "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs uzskata, ka izdzēsties par vēlu ir jau pirmajā sekundē. "Ja kādam "Facebook" esam saņēmušies uzrakstīt sen gribētu privātu ziņu, bet pirms nosūtīšanas tomēr nospiežam "backspace" un tekstu izdzēšam, tā informācija tāpat saglabājas. Tas, ko pētnieki izpētījuši – informācija vismaz nonāk pie "Facebook". Vai viņi to saglabā vai nē... zinot, kāds ir "Meta" biznesa modelis, droši vien, ka saglabā."
Eiropā eksistē tāda brīnišķīga ideja un briesmīga lieta kā Vispārīgā datu aizsardzības regula
"Teorētiski varētu eksistēt uzņēmumi, kas, izmantojot šo regulu, pilnībā šo informāciju izdzēš. Tostarp, ja kāds "Facebook" ir lejupielādējis manu bildi, "Facebook" būtu pienākums saglabāt tā cilvēka identitāti, un tad varētu iet pie šī cilvēka uz mājām un prasīt, kur ir disks," spriež Solovjovs. Taču – teorētiski. Jo praktiski šāda dziļā tīrīšana vienam cilvēkam izmaksātu robežās no 100 līdz 300 tūkstošiem eiro, lēš eksperts. Otrs variants – ziedot visu savu dzīvi un pašam nedarīt neko citu kā vien dzēst ziņas par sevi. Tāpēc īsā atbilde būtu, ka praktiski tas īsti nav iespējams.
Kādus sociālos tīklus lieto paši eksperti? Vai datoram jāaizklāj vebkamera? Vai telefons tevi nemitīgi noklausās un tā vāc informāciju reklāmdevējiem? Vai drīz policija varēs ielūkoties arī privātās sarakstēs starp diviem cilvēkiem saziņas lietotnēs? Varbūt tie būs speciāli izveidoti policijas boti? Šos un citus jautājumus eksperti skaidro raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē, kuru vari klausīties "Spotify", "Apple Podcasts", kā arī skatīties "YouTube".
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
