Raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē par tā dēvēto mirušā interneta teoriju, kas iezīmē pasauli ar botu pārņemtu globālo tīmekli, no kura cilvēku radīts saturs faktiski ir izspiests, pieminējām arī kiberdrošību tādās lietotnēs kā "TikTok". Uzņēmuma "Possible Security" vadītājam Kirilam Solovjovam par to nav glaimojošs viedoklis.
Atsaucoties uz iepriekšējo raidījuma epizodi, kur viesojāmies pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un taujājām, kāpēc citos sociālajos tīklos samērā aktīvajam prezidentam nav konta "TikTok", izskanēja arguments par drošības apsvērumiem. Vai prezidents kādreiz varēs saturu radīt arī šajā tīklā, taujājām Solovjovam, kurš konsultē arī valsts iestādes.
"Ja mums klients – valsts iestāde – jautā par "TikTok", mūsu rekomendācija ir ieviest atsevišķu telefonu mediju un sabiedrisko attiecību funkcijām, tur uzinstalēt "TikTok" un turēt šo telefonu atsevišķi no visa pārējā. Ir visādi riski," neslēpj speciālists.
Viņš minēja, ka pirms vairākiem gadiem veiktā "TikTok" analīzē atklājās dažādas funkcijas, kas "izlien" ārpus lietotnes un ļauj ieskatīties kaut kur, kur nevajag ieskatīties. Tādējādi jau ar pašu lietotnes uzinstalēšanu telefonā rodas riski. "Protams, gan "Google" kā "Android" un kā "Apple" kā "iOS" izstrādātājs nodrošinās pret šo, bet nekas nav perfekts. Īpaši datorsistēmās," atgādina Solovjovs. Turklāt runa nav par to, ka šī lietotne būtu ievainojamāka un mazāk droša pret kiberuzbrukumiem, bet tieši ka tā speciāli taisīta tā, lai to varētu izmantot sliktiem nolūkiem.
Taču, kiberdrošības speciālista ieskatā, "TikTok" lielākais ļaunums ir tā algoritms. Viņš lūdzis draugiem parādīt viņu telefonos, kā "TikTok" strādā un kā tas tiek lietots. "Tas ir briesmas! Es vispār esmu pret šādiem algoritmiem gan "Google" meklētājā, gan "Facebook", gan "TikTok", kas tev kaut ko piedāvā." Viņš vairs nav aktīvs arī "X", tolaik vēl "Twitter", un viens no grūdieniem bija grūtības redzēt hronoloģiski sakārtotu laika līniju.
"Ja es sekoju 10 cilvēkiem, es gribu redzēt, ko jebkurš no viņiem uzrakstījis – visjaunāko pašā augšā," stāsta Solovjovs un uzsver, ka, viņaprāt, šis ir svarīgākais brīdis visā raidījumā. "Katram klausītājam vajadzētu padomāt, ko no tā iegūstam, ka secība ir kaut kā kontrolēta un populāras lietas ir augšā. Ko iegūst katrs atsevišķi un sabiedrība? Mana atbilde ir, ka iegūst tikai platformas radītājs."
Taču aizvien ir kāds sociālais tīkls, ko lieto arī paši piesardzīgākie, tostarp Kirils Solovjovs. To vari uzzināt, klausoties raidījumu "Zinātne vai muļķības" platformās "Spotify", "Apple Podcasts", kā arī skatoties videoierakstu vietnē "YouTube". Noskaidrojam arī, vai telefons tevi nemitīgi noklausās un tā vāc informāciju reklāmdevējiem, kā arī ekspertiem pajautājām, kad mākslīgais intelekts varētu aizstāt valdību.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
