Cik droši vari atklāt savus noslēpumus un nodomus otram cilvēkam, ja kaut kur tuvumā stāv ieslēgti viedtālruņi? Daudzi būs piefiksējuši, ka pēc sarunām pēkšņi sociālajos tīklos tiek reklamēta konkrētā lieta vai pakalpojums, par kuru runājāt. Skaidrs, ka telefons noklausās, lai varētu piedāvāt labākas reklāmas. Cita izskaidrojuma taču tam nav! Tomēr kiberdrošības eksperts Kirils Solovjovs raidījumā "Zinātne vai muļķības" spriež, ka tā gluži nav. Reklāmdevējiem pat nav mūs jānoklausās, lai precīzi "mērķētu" reklāmas.
Vai telefons mani noklausās? Atbilde visu laiku ir bijusi "nē", stāsta kiberdrošības uzņēmuma "Possible Security" vadītājs Solovjovs. "Tehnoloģijām attīstoties, varam pāriet uz "varbūt". Bet stāsts ir par to, kas notiek mūsu profilos, tajā skaitā tā saucamajos ēnu profilos (shadow profiles). Man nav "Facebook" konta, bet man noteikti ir "Facebook" ēnu profils. Tā ir tāda datu bāzīte "Meta" īpašumā, kur viņi nezina, kā mani sauc, bet zina visu pārējo par mani un maniem draugiem."
Kā tad nākas, ka reizēm reklāmas pēc nesenas sarunas draugu lokā trāpa tieši mērķī? "Atbilde ir vienkārša. Ja cilvēks, kurš bārā apspriež kaut ko ar saviem draugiem, un viņam pēc tam rāda reklāmas, tas ir nevis tāpēc, ka viņš to bārā apsprieda, bet kāds cits no viņa draugiem to bija redzējis vai nu internetā, vai viņa draugs to bija redzējis internetā. Sociālie tīkli un lielie datu brokeri zina šīs saiknes starp cilvēkiem," stāsta eksperts.
Par šo tematu padziļināti runājām arī pirms nepilniem diviem gadiem, un toreiz Solovjovs atgādināja, ka mēs bieži pat nenojaušam, cik daudz informācijas publiskojam paši.
"Cilvēkiem ir ilūzija – tas, ko viņi saka mutiski, varētu būt sensitīvs, taču visu pārējo viņi kontrolē. Viņi domā, ka ir tik uzmanīgi un precīzi savās pārējās aktivitātēs, ka tur nekādu informāciju nevarēs savākt." Proti, bieži nav jānoklausās, lai uzzinātu visai daudz detalizētas informācijas par tevi, taviem nodomiem un vēlmēm. Turklāt audio noklausīšanās un šo ierakstu analīze arī ir resursu ziņā ēdelīgs process.
"Mobilie telefoni, un es te runāju par "parastajiem cilvēkiem" (tiem, kas nav politiski nozīmīgas, interesantas personas), masveidīgi nenoklausās to, kas notiek tiem apkārt, salīdzinoši vienkāršu iemeslu dēļ. Tas ir dārgi no enerģijas viedokļa. Balss apstrāde un izpratne par to, kas tur tiek runāts, no enerģijas viedokļa ir vēl dārgāka. Otrs variants ir – pārsūtīt balsi bez apstrādes, taču arī tas ir salīdzinoši liels datu apjoms."
Kādus sociālos tīklus lieto paši eksperti? Vai datoram jāaizklāj vebkamera? Vai drīz policija varēs ielūkoties arī privātās sarakstēs starp diviem cilvēkiem saziņas lietotnēs? Varbūt tie būs speciāli izveidoti policijas boti? Un cik "ļauns" ir sociālā tīkla "TikTok" algoritms? Šos un citus jautājumus eksperti skaidro raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē, kuru vari klausīties "Spotify", "Apple Podcasts", kā arī skatīties "YouTube".
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
