"Boti arī ir cilvēki!" Kiberdrošības speciālists Solovjovs aizstāv robotus internetā

"Man ir teiciens – boti arī ir cilvēki," saka Solovjovs un pajoko, ka jau laikus cenšas sev izpelnīties augstāku vietu sabiedrībā pēc 30 gadiem, kad boti mūs pārvaldīs. Taču, nopietni runājot, netrūkst derīgu un labu botu. "Daudzi velk vienādībass zīmi bots – slikti. Taču gan robots, gan cilvēks var darīt kā sliktas, tā labas lietas," atgādina eksperts.

Daudz dažādu lietu mums atvieglo dzīvi ikdienā. Kaut vai iespēja ieprogrammēt veļasmašīnu, lai tā sāk mazgāšanas ciklu noteiktā diennakts laikā, kad elektrības cena biržā ierasti ir zemāka vai arī tā, lai drēbes būtu izmazgājušās tieši brīdī, kad atgriezies mājās no darba. "Lūk, internetā tas pats. Man ir desmitiem dažādu robotu, kas kalpo man un nevienam pāri nedara," stāsta eksperts.

Un kas speciālistiem sakāms par raidījuma galveno tēmu – internets ir "miris", un dzīvu cilvēku aktivitāte tajā sen ir mazāka nekā botu rosīšanās?

Īsumā – kā vēsta šī uzskata proponenti – internets, vai izsakoties precīzāk, tīmeklis "nomira" kaut kur laika posmā ap 2016.–2017. gadu. Ar "nomiršanu" domāts, ka cilvēkiem tajā nu ir drīzāk patērētāja un virzāma ganāmpulka loma, ne vairs galveno satura radītāju gods. Vairumu datu plūsmas un aktivitātes nu veidojot boti, turklāt ne jau tikai tie, kas pilda tādas tehniskas funkcijas kā mājaslapu darbības pārbaudi vai tamlīdzīgi. Tie ir sociāli boti, kuru virsuzdevums ir manipulēt algoritmus, veicināt patērētāju kultūru un virzīt sabiedrisko domu noteiktā un šo botu radītājiem vēlamā virzienā.

Vai tīmeklis tiešām ir miris? Kibedrošības eksperts un uzņēmuma "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs par šo ideju uzzinājis un vairāk palasījis vien tad, kad uzaicināts uz šo raidījumu. "Nonācu pie secinājuma – līdzīgi kā ar daudzām lietām, par spīti tam, ka šī teorija ir radīta pilnīgi nepamatoti, realitātē daudz kas atbilst īstenībai pie noteiktām definīcijām un nosacījumiem."

Kā daudzas sazvērestības teorijas, arī šī sākās slēgtos forumos vai nu kā mērķtiecīgi veidots vēstījums, vai kā joks, un ar laiku "aizgāja tautās". Vai tai ir pamatojums? "Viennozīmīgi – ir," uzskata Solovjovs. Taču tā gluži nav teorija šī vārda tiešā nozīmē. "Jau pats termins "mirušā interneta teorija" parāda, ka tas nav zinātnisks termins. Tā runā par tīmekli, nevis par internetu," bilst eksperts. Lai būtu vieglāk nošķirt šīs nianses, Solovjovs vienkāršoti ieskicē – tīmeklis ir viss, ko varam izdarīt savā interneta pārlūkā no datora vai no telefona. Internets ir viss pārējais, kas notiek ārpus pārlūka.

"Es pieņemu, ka šajā teorijā tiek runāts par mirušo tīmekli. Par to es ļoti satraucos, un šī ideja ir pamatota ar nosacījumu, ka runājam par publisko tīmekli. Cilvēku radīts saturs ir pārgājis uz dziļo tīmekli. No kāda 2002. gada līdz 2016. gadam rakstīju blogu, kas nu ir slēgts. Es to vairs nerakstu. Citi cilvēki arī rakstīja brīvā apritē tīmeklī. Nu šis saturs ir pārgājis uz dziļo tīmekli. Cilvēki publicē lietas "Instagram", "Facebook", X, "TikTok". Tīmeklī, kas ir publiski un atvērti pieejams, – man nav datu, bet esmu gatavs derēt, – vairāk nekā puse ir automātiski ģenerēts saturs."

Kādus sociālos tīklus lieto raidījuma viesi – Kirils Solovjovs un mākslīgā intelekta pētniece Aiga Andrijanova? Vai datoram jāaizklāj vebkamera? Vai telefons tevi nemitīgi noklausās un tā vāc informāciju reklāmdevējiem? Vai drīz policija varēs ielūkoties arī privātās sarakstēs starp diviem cilvēkiem saziņas lietotnēs? Varbūt tie būs speciāli izveidoti policijas boti? Šos un citus jautājumus eksperti skaidro raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē, kuru vari klausīties "Spotify", "Apple Podcasts", kā arī skatīties "YouTube".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".