Vien divu stundu ilga saruna ar mākslīgā intelekta modeli ir pietiekama, lai tas spētu simulēt tavu personību ar 85% precizitāti, liecina "Google", Stenforda Universitātes un Vašingtona Universitātes zinātnieku pētījums. Pētnieki saredz šādiem mākslīgiem cilvēku "analogiem" pielietojumu sociālajās zinātnēs, kur nepieciešams simulēt cilvēku reakciju un sagaidāmo uzvedību, vēsta "Live Science".
Darbs pagaidām nav publicēts recenzētā zinātniskajā izdevumā, bet pieejams pirmsdrukas resursā "arXiv", tāpēc ar rezultātiem varam iepazīties jau tagad. Pētnieki atlasīja statistiski reprezentatīvu cilvēku kopu – 1052 dažāda vecuma, dzimuma, etniskās piederības, izglītības līmeņa, politiskās pārliecības indivīdus. Katrs no dalībniekiem divas stundas piedalījās strukturētā, kvalitatīvā intervijā, ko veica lielā valodas modeļa sarunu bots. Sarunas gaitā prasīts par cilvēka dzīves pieredzi, attieksmi pret dažādiem sociāliem jautājumiem. Tāpat dalībnieki arī pildīja personības testu – tā dēvēto "Lielā Piecinieka" aptauju, kas apkopo personības iezīmes piecās dimensijās – atvērtība pieredzei, apzinīgums, ekstraversija, labvēlīgums un neirotisms. Dalībnieki izspēlēja arī vairākas biheiviorālas spēles, kas ļauj vairāk uzzināt par šī cilvēka lēmumu pieņemšanas procesu.
Intervijās iegūtais materiāls apkopots personības raksturojumā, ko valodas modelis pēc tam izmantoja, lai atdarinātu šī cilvēka personību, uzskatus un uzvedību. Šie digitālie kloni pēc tam veica tos pašus personības iezīmju testus un spēlēja tās pašas spēles. Caurmērā rezultāti sakrita 85% gadījumu – tik precīzi vien pēc divu stundu mērķtiecīgas intervēšanas laikā iegūtiem datiem šis mākslīgā intelekta modelis spēja atdarināt oriģinālu.
Rezultāti gan visur nebija vienlīdz labi. Sekmīgāk veicās ar atbildēm personības testos. Cilvēku un to digitālo "klonu" uzvedība un spriedumi vairāk atšķīrās spēlēs, kur jāpieņem lēmumi, kā rīkoties noteiktā situācijā. Pētnieki skaidro, ka mākslīgā intelekta rīkiem kopumā aizvien ir problēmas situācijās, kur jāņem vērā smalkas konteksta nianses un jāizprot cilvēku savstarpējo attiecību dinamika.
Pētnieki uzskata, ka šādi digitālie modeļi, kas balstīti uz īstu, atšķirīgu cilvēku personības iezīmēm, uzskatiem, pieredzēm, nākotnē var būt ļoti noderīgs palīgrīks, lai kontrolētā vidē pētītu iespējamās cilvēku reakcijas uz kādu jautājumu, sajūtas un attieksme, vienlaikus izvairoties no loģistiskiem un ētiskiem izaicinājumiem, kas jāņem vērā darbā ar īstiem cilvēkiem. Daži praktiski piemēri – lūk, šādi, neveicot sociālo aptauju, varētu papētīt, kā sabiedrība reaģētu uz likuma X ieviešanu vai konkrētas nodokļu likmes paaugstināšanu. Īstus cilvēkus tas neaizstās jau minētā apstākļa dēļ – mākslīgajam intelektam nav reālas dzīves pieredzes un tas neizprot cilvēku savstarpējo attiecību smalkumus –, bet varētu būt kā labs starpposms, lai katras idejas sākotnējai pārbaudei nebūtu uzreiz jāveic plašs socioloģisks pētījums.
Pētījumu atradīsi, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
